Atšķirības starp "Latvijas vācbaltu zemessargi" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
* kolonels [[Aleksanders Harolds|H.Aleksanders]] (par tā vietnieku pavēlnieka statusā tika iecelts jūras kapteinis barons fon Taube, bet pēc 12.1919. - barons [[Rādens Volferts Gerhards fon|V.Rādens]]). | * kolonels [[Aleksanders Harolds|H.Aleksanders]] (par tā vietnieku pavēlnieka statusā tika iecelts jūras kapteinis barons fon Taube, bet pēc 12.1919. - barons [[Rādens Volferts Gerhards fon|V.Rādens]]). | ||
Pēc vienības izveidošanas tajā ietilpa: | Pēc vienības izveidošanas tajā ietilpa: | ||
| − | * | + | * Manteifela nodaļa jeb bataljons (bij. [[Baltijas landesvēra 1. Baltu pulks|1. Baltu pulks]]) |
* [[Vācbaltu bataljons]] (majors K. fon Hāns, 17.07.1919.) | * [[Vācbaltu bataljons]] (majors K. fon Hāns, 17.07.1919.) | ||
| − | * | + | * Barta nodaļa |
* majora barona V.Engelharta jātnieku eskadrons | * majora barona V.Engelharta jātnieku eskadrons | ||
* majora barona A.V. fon Štromberga sapieru nodaļa | * majora barona A.V. fon Štromberga sapieru nodaļa | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 8. marts, plkst. 11.07
Latvijas vācbaltiešu zemessargi, publicistikā un beletristikā dažkārt arī Latvijas vācu zemessargi - Latvijas armijas vienība (~4700 vīri) Neatkarības kara laikā, nokomplektēta no etniskajiem vācbaltiešiem, izveidota 1919. gada 6. jūlijā Tukuma apkaimē no izformētajām Latvijas zemessardzes vācbaltiešu vienībām, kas pēc Strazdumuižas pamiera 1919. gada 12. jūlijā pārgāja K.Ulmaņa vadītās Ministru kabineta pakļautībā. Komandieri:
- kolonels H.Aleksanders (par tā vietnieku pavēlnieka statusā tika iecelts jūras kapteinis barons fon Taube, bet pēc 12.1919. - barons V.Rādens).
Pēc vienības izveidošanas tajā ietilpa:
- Manteifela nodaļa jeb bataljons (bij. 1. Baltu pulks)
- Vācbaltu bataljons (majors K. fon Hāns, 17.07.1919.)
- Barta nodaļa
- majora barona V.Engelharta jātnieku eskadrons
- majora barona A.V. fon Štromberga sapieru nodaļa
- lidotāju nodaļa
- automobiļu nodaļa
- saimniecības rota
sanitārais transports un lazarete, vezumnieki un etapa nodaļas, intendantūra.
8. septembrī zemessargi no Tukuma pārdislocēti uz Latgales fronti. Šajās cīņās Latgalē ar Sarkano armiju krita 11 virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar LkO. 1920. gada 1. aprīlī Latvijas vācbaltiešu zemessargus pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Latvijas armijas Kurzemes divīzijā. Tika publicēti jauni noteikumi par zemessargu dienesta pakāpju apzīmējumiem, saskaņā ar kuriem nodaļu virsnieku zemākā pakāpe bija praporščiks, tad kornets, ritmeistars, majors, komandieris un pavēlnieks. Daudzus zemessargus, pateicoties to labajai izglītībai, pārcēla dienēt Bruņotajā divizionā.
pulkvedis Aleksanders
mīnmetēju rota Jēkabpilī, kornets Grafs
Daugavas šķērsošana pie Krustpils
radiostacija Līvānos
mīnmetēju pozīcijas pie Narodkas
virsnieki atpūtā
mīnmetējs
kolonna ceļā uz fronti
ritmeisters Binkavs
sagūstītie sarkanarmieši
lauka lielgabals
baterija
baterija pozīcijās
virsnieki atpūtā: fēnrihs Valmans, ritmeisters Binkavs, doktors Šēnfelds
Rosanovskas dzelzceļa stacijā
mīnmetējnieki
latviešu artilēristi ceļā
latviešu artilēristi pēc marša
ierindnieks
dižkareivis
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 200.-201. lpp. ISBN 9984-00-395-7
