Majors

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Majors (an. major, vc. Major, sp. el mayor, comandante, kr. майор; no lat. maior - "vecākais") - pirmā vecāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos, rangu hierarhijā starp pulkvedi un kapteini. Kā vienības komandiera, pulkveža palīga apzīmējums parādījās XVI gs. Spānijā, pēc tam vācu zemēs. Krievijas impērijā pakāpe tika lietota laikā no 1698. līdz 1884. gadam (kad majora vietā ieviesa apakšpulkveža - подполковник - pakāpi). PSRS majora dienesta pakāpi ieviesa 1935. gadā kā analogu impērijas laika kapteiņa dienesta pakāpei.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 129. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu