Atšķirības starp "Aire Eduards" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Eduards Aire''' - virsnieks, [[Latvijas armija]]s ģenerālis. | + | '''Eduards Aire''' (kr. ''Айре Эдуард Иванович'') - virsnieks, [[Latvijas armija]]s ģenerālis. |
| − | Dzimis 1876. gada 2. jūnijā [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], Naukšēnu pagastā "Ķikutu" mājās. Kā [[savvaļnieks]] 1894. gadā uzsācis dienestu Krievijas impērijas armijā, 101. Permas kājnieku pulkā. 1897. gadā absolvējis Viļņas junkuru skolu, 13. septembrī paaugstināts par [[Praporščiks|praporščiku]]. 1911. gadā absolvējis Ģenerālštāba akadēmiju Pēterburgā. Pasniedzējs Kazaņas karaskolā. Divīzijas štāba priekšnieks. 1. Pasaules kara laikā karojis Rumānijas frontē 77. kājnieku divīzijas sastāvā, ģenerālštāba dienestā. Kopš 1918. gada 1. marta Musulmaņu divīzijas komandieris. No 1918. gada oktobra dienējis Deņikina, tad Vrangeļa armijās. Korpusa, brigādes, armijas grupas komandieris. Pēc sakāves 1920. gada martā devies uz Latviju. | + | Dzimis 1876. gada 2. jūnijā [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], Naukšēnu pagastā "Ķikutu" mājās. Kā [[savvaļnieks]] 1894. gadā uzsācis dienestu Krievijas impērijas armijā, 101. Permas kājnieku pulkā (''101-й пехотный Пермский полк''). 1897. gadā absolvējis Viļņas junkuru skolu (''Виленское пехотное юнкерское училище''), 13. septembrī paaugstināts par [[Praporščiks|praporščiku]]. 1909. gadā [[štabskapitans]] Daugavgrīvas kājnieku bataljonā. 1911. gadā absolvējis Ģenerālštāba akadēmiju (''Николаевская военная академия'') Pēterburgā. Pasniedzējs Kazaņas karaskolā, no 1912. gada Kazaņas kara apgabala štāba priekšnieks. Divīzijas štāba priekšnieks. 1. Pasaules kara laikā karojis Rumānijas frontē 77. kājnieku divīzijas sastāvā, ģenerālštāba dienestā. Kopš 1918. gada 1. marta Musulmaņu divīzijas komandieris. No 1918. gada oktobra dienējis Deņikina, tad Vrangeļa armijās. Korpusa, brigādes, armijas grupas komandieris. Pēc sakāves 1920. gada martā devies uz Latviju. |
1920. gada 11. jūlijā ieradies Latvijā, kur stājās Latvijas armijas dienestā. Kara mācību iestāžu priekšnieks, pasniedzējs Karaskolā. No 1922. gada oktobra Galvenā štāba Operatīvās daļas priekšnieks. 1925.-1927. gados Armijas komandiera štāba priekšnieks, kopš 1926. gada [[ģenerālis]]. 1927.-1928. gados sevišķu uzdevumu ģenerālis pie valsts prezidenta. 1928.-1933. gados Kara būvniecības pārvaldes priekšnieks, kopš 1933. gada 9. maija - Apgādes pārvaldes būvniecības daļas priekšnieks. Miris 1933. gada 28. maijā Rīgā. | 1920. gada 11. jūlijā ieradies Latvijā, kur stājās Latvijas armijas dienestā. Kara mācību iestāžu priekšnieks, pasniedzējs Karaskolā. No 1922. gada oktobra Galvenā štāba Operatīvās daļas priekšnieks. 1925.-1927. gados Armijas komandiera štāba priekšnieks, kopš 1926. gada [[ģenerālis]]. 1927.-1928. gados sevišķu uzdevumu ģenerālis pie valsts prezidenta. 1928.-1933. gados Kara būvniecības pārvaldes priekšnieks, kopš 1933. gada 9. maija - Apgādes pārvaldes būvniecības daļas priekšnieks. Miris 1933. gada 28. maijā Rīgā. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. marts, plkst. 09.36
Eduards Aire (kr. Айре Эдуард Иванович) - virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis.
Dzimis 1876. gada 2. jūnijā Vidzemes guberņā, Naukšēnu pagastā "Ķikutu" mājās. Kā savvaļnieks 1894. gadā uzsācis dienestu Krievijas impērijas armijā, 101. Permas kājnieku pulkā (101-й пехотный Пермский полк). 1897. gadā absolvējis Viļņas junkuru skolu (Виленское пехотное юнкерское училище), 13. septembrī paaugstināts par praporščiku. 1909. gadā štabskapitans Daugavgrīvas kājnieku bataljonā. 1911. gadā absolvējis Ģenerālštāba akadēmiju (Николаевская военная академия) Pēterburgā. Pasniedzējs Kazaņas karaskolā, no 1912. gada Kazaņas kara apgabala štāba priekšnieks. Divīzijas štāba priekšnieks. 1. Pasaules kara laikā karojis Rumānijas frontē 77. kājnieku divīzijas sastāvā, ģenerālštāba dienestā. Kopš 1918. gada 1. marta Musulmaņu divīzijas komandieris. No 1918. gada oktobra dienējis Deņikina, tad Vrangeļa armijās. Korpusa, brigādes, armijas grupas komandieris. Pēc sakāves 1920. gada martā devies uz Latviju.
1920. gada 11. jūlijā ieradies Latvijā, kur stājās Latvijas armijas dienestā. Kara mācību iestāžu priekšnieks, pasniedzējs Karaskolā. No 1922. gada oktobra Galvenā štāba Operatīvās daļas priekšnieks. 1925.-1927. gados Armijas komandiera štāba priekšnieks, kopš 1926. gada ģenerālis. 1927.-1928. gados sevišķu uzdevumu ģenerālis pie valsts prezidenta. 1928.-1933. gados Kara būvniecības pārvaldes priekšnieks, kopš 1933. gada 9. maija - Apgādes pārvaldes būvniecības daļas priekšnieks. Miris 1933. gada 28. maijā Rīgā.
Apbalvojumi:
Literatūra par šo tēmu
- Rihards Treijs prof. Dr. habil. hist. Latviešu karavīrs ar ģenerāļa zīmotnēm. // Latvijas Vēstnesis. 16.09.2005.
