Atšķirības starp "Apsītis Rūdolfs" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rūdolfs Apsītis''' - virsnieks. | + | '''Rūdolfs Apsītis''' (1892.-1982.) - virsnieks. |
| − | Dzimis 1892. gada 18. februārī Jaunpilī, Zaubes pagastā, [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Absolvējis mežkopju kursus Naukšēnos. No 1915. gada 25. augusta Krievijas impērijas armijā, kopš 1916. gada maija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] rezerves bataljonā. No 1916. gada | + | Dzimis 1892. gada 18. februārī Jaunpilī, Zaubes pagastā, [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Absolvējis mežkopju kursus Naukšēnos, strādājis par mežziņa palīgu Bukultu muižā. No 1915. gada 25. augusta Krievijas impērijas armijā, Galīcijas frontē, kopš 1916. gada maija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] rezerves bataljonā. No 1916. gada septembra līdz 1917. gada novembrim dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). Piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna, Ķekavas, Berģiem, Mazās Juglas. No 1918. gada februāra līdz septembrim dienēja Ukrainas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, 20. somu dragūnu pulka eskadrona komandieris. Rudenī atgriezās Vidzemē. |
| − | Kopš 1918. gada 20. novembra [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) [[Cēsu rota|Cēsu rotā]], Cēsu dzelzceļa stacijas komandants. 1919. gada janvārī pārgāja uz [[Vācbaltu cīņas bataljons|Vācbaltu cīņas bataljonu]], kur uzņēmās formēt šīs vienības jātnieku eskadronu. | + | Kopš 1918. gada 20. novembra [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) [[Cēsu rota|Cēsu rotā]], Cēsu dzelzceļa stacijas komandants. 1919. gada janvārī pārgāja uz [[Vācbaltu cīņas bataljons|Vācbaltu cīņas bataljonu]], kur uzņēmās formēt šīs vienības jātnieku eskadronu. Leitnants, eskadrona komandieris (15.01.-03.03.1919.). Piedalījies Kuldīgas, Saldus, Dobeles, Jelgavas, Tukuma un Rīgas ieņemšanā. Pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] un zemessardzes reorganizācijas 7. jūlijā ieskaitīts uz 7. bataljonu kā izlūku komandas priekšnieks, nosūtīts uz Latgali, kur cīnījies pie Vecgulbenes un Balviem. 30.07. pārcelts uz [[Malienas bataljons|Malienas bataljona]] eskadronu, bet 07.08. bataljona sastāvā iekļauts [[Liepājas kājnieku pulks|1. Liepājas kājnieku pulkā]] kā eskadrona vada komandieris, vēlāk eskadrona komandieris (07.02.1920.-07.02.1921.). No 1921. gada februāra līdz 1931. gada septembrim dažādos ierindas amatos Liepājas kājnieku pulkā. 1926. gadā absolvējis Virsnieku kursus, [[kapteinis]]. No 1931. gada septembra līdz 1940. gada februārim dienēja [[Bauskas kājnieku pulks|12. Bauskas kājnieku pulkā]]. Saņēmis no valsts jaunsaimniecību Raunas muižā. 1940. gada 29. februārī atvaļināts no dienesta. [[Latvijas okupācija 1941.-1944.|Vācu okupācijas laikā]] Valmieras aizsargu bataljona komandieris. 1944. gada oktobrī evakuējies uz Vāciju, bet pēc kara - uz Lielbritāniju. Kuģa pavārs, dzīves nogalē galvenā pavāra palīgs viesnīcā. Miris 1982. 31. jūlijā Kardifā, Lielbritānijā. |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
| 13. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 306. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 306. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
| − | |||
| − | |||
[[Kategorija:A]] | [[Kategorija:A]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 11. marts, plkst. 12.24
Rūdolfs Apsītis (1892.-1982.) - virsnieks.
Dzimis 1892. gada 18. februārī Jaunpilī, Zaubes pagastā, Vidzemes guberņā. Absolvējis mežkopju kursus Naukšēnos, strādājis par mežziņa palīgu Bukultu muižā. No 1915. gada 25. augusta Krievijas impērijas armijā, Galīcijas frontē, kopš 1916. gada maija latviešu strēlnieku rezerves bataljonā. No 1916. gada septembra līdz 1917. gada novembrim dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). Piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna, Ķekavas, Berģiem, Mazās Juglas. No 1918. gada februāra līdz septembrim dienēja Ukrainas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, 20. somu dragūnu pulka eskadrona komandieris. Rudenī atgriezās Vidzemē.
Kopš 1918. gada 20. novembra Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) Cēsu rotā, Cēsu dzelzceļa stacijas komandants. 1919. gada janvārī pārgāja uz Vācbaltu cīņas bataljonu, kur uzņēmās formēt šīs vienības jātnieku eskadronu. Leitnants, eskadrona komandieris (15.01.-03.03.1919.). Piedalījies Kuldīgas, Saldus, Dobeles, Jelgavas, Tukuma un Rīgas ieņemšanā. Pēc Strazdumuižas pamiera un zemessardzes reorganizācijas 7. jūlijā ieskaitīts uz 7. bataljonu kā izlūku komandas priekšnieks, nosūtīts uz Latgali, kur cīnījies pie Vecgulbenes un Balviem. 30.07. pārcelts uz Malienas bataljona eskadronu, bet 07.08. bataljona sastāvā iekļauts 1. Liepājas kājnieku pulkā kā eskadrona vada komandieris, vēlāk eskadrona komandieris (07.02.1920.-07.02.1921.). No 1921. gada februāra līdz 1931. gada septembrim dažādos ierindas amatos Liepājas kājnieku pulkā. 1926. gadā absolvējis Virsnieku kursus, kapteinis. No 1931. gada septembra līdz 1940. gada februārim dienēja 12. Bauskas kājnieku pulkā. Saņēmis no valsts jaunsaimniecību Raunas muižā. 1940. gada 29. februārī atvaļināts no dienesta. Vācu okupācijas laikā Valmieras aizsargu bataljona komandieris. 1944. gada oktobrī evakuējies uz Vāciju, bet pēc kara - uz Lielbritāniju. Kuģa pavārs, dzīves nogalē galvenā pavāra palīgs viesnīcā. Miris 1982. 31. jūlijā Kardifā, Lielbritānijā.
Apbalvojumi:
- Jura krusts
- Lāčplēša Kara ordenis (par kaujām Latgalē, Bērzgales Udreņiku apvidū un reidu ienaidnieka aizmugurē)
- Triju Zvaigžņu ordenis V šķira
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 306. lpp. ISBN 9984-00-395-7
