Atšķirības starp "Hāns Karls Rihards Aleksandrs fon" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
14. rindiņa: 14. rindiņa:
  
 
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 346.-347. lpp. ISBN 9984-00-395-7
 
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 346.-347. lpp. ISBN 9984-00-395-7
 +
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 +
* [http://www.makslaplus.lv/view.php?open_texts=713&v_sadala=19&ban=8&year=2003 Lancmanis I. Fon Pletenberga Sansusī Daugavas malā. // Māksla Plus. 06.2013.]
  
 
[[Kategorija:H]]
 
[[Kategorija:H]]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 12. marts, plkst. 08.49

barons Karls Rihards Aleksandrs fon Hāns (von Hahn, 1889.-1942.) - muižnieks, virsnieks.

Dzimis 1889. gada 16. septembrī Lindes muižā pie Jaunjelgavas. Kā eksterns absolvējis Mītavas (mūsd. Jelgava) ģimnāziju. 1909. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, savvaļnieks Narvas huzāru pulkā. 1910. gadā Varšavā nokārtojis rezerves praporščika pakāpes eksāmenu. 2 gadus studējis Breslavas (mūsd. Vroclava) lauksaimniecības augstskolā, kuru apsolvējis 1912. gadā, praktizējies lauksaimniecībā, muižas saimniecības vadīšanā. Sākoties 1. Pasaules karam, iesaukts armijā. No 25.02.1915. 12. huzāru pulkā, kas 1917. gada 20 martā tika pārdislocēts uz Somijas lielhercogisti. Štabs-rotmistrs no 1917. gada septembra. 1918. gada pavasarī atvaļināts no dienesta, atgriezies Zemgalē.

Viens no Baltijas landesvēra izveidošanas iniciatoriem. No 1918. gada 10. decembra kavalērijas vada - t.s. Hāna eskadrons - komandieris Rādena rotā. Piedalījies cīņās pret lieliniekiem pie Skrundas, Jaunmuižas, Kuldīgas un Ventspils. Kaujā pie Kabiles (12.03.1919.), Jelgavas ieņemšanā (18.03.) un Rīgas ieņemšanā (22.05.). No 1919. gada jūlija dienēja jaundibinātajā Latvijas armijā, t.s. Latvijas vācbaltu zemessargos, pulkvedis-leitnants. Pēc tam 13. Tukuma kājnieku pulkā t.s. Hāna bataljona (bij. 2. Baltu pulks) komandieris (17.07.1919.-01.04.1920.). Piedalījies Latgales ieņemšanā. 1928. gadā atvaļināts no dienesta, saimniekojis Lindes muižas atlikušajā, neatsavināmajā daļā. 1939. gadā kā vācbaltietis spiests pamest Latviju. No 1941. gada vērmahtāmajors, pēc tam paaugstināts par pulkvežleitnantu. Kritis 1942. gada 10. jūlijā Kirihi sādžā pie Volhovas.

Apbalvojumi:

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 346.-347. lpp. ISBN 9984-00-395-7

Resursi internetā par šo tēmu