Atšķirības starp "Kintcs Žans" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1894. gada 20. decembrī Lielezeres muižā, Ezeres pagastā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Pamatizglītību guvis Lībavas (mūsd. Liepāja) Vācu amatnieku skolā. Strādāja celtniecībā, tad Rīgas-Orlas dzelzceļa valdes tehniskajā daļā par rasētāju. 1915. gada augustā kā [[savvaļnieks]] iestājies 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Norīkots uz Gatčinas 1. praporščiku skolu, kuru absolvēja 1916. gadā. Piedalījies kaujās pie Ķekavas, Slokas, Nāves salas, [[Pirmās Ziemassvētku kaujas|Pirmajās Ziemassvētku kaujās]]. 1917. gada decembrī krita gūstā, kuru pavadīja Prūsijā, karagūstekņu nometnē "Preussische Holland", atbrīvots pēc [[Novembra revolūcija]]s. Baltijā atgriezies 1918. gada decembrī. | Dzimis 1894. gada 20. decembrī Lielezeres muižā, Ezeres pagastā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Pamatizglītību guvis Lībavas (mūsd. Liepāja) Vācu amatnieku skolā. Strādāja celtniecībā, tad Rīgas-Orlas dzelzceļa valdes tehniskajā daļā par rasētāju. 1915. gada augustā kā [[savvaļnieks]] iestājies 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Norīkots uz Gatčinas 1. praporščiku skolu, kuru absolvēja 1916. gadā. Piedalījies kaujās pie Ķekavas, Slokas, Nāves salas, [[Pirmās Ziemassvētku kaujas|Pirmajās Ziemassvētku kaujās]]. 1917. gada decembrī krita gūstā, kuru pavadīja Prūsijā, karagūstekņu nometnē "Preussische Holland", atbrīvots pēc [[Novembra revolūcija]]s. Baltijā atgriezies 1918. gada decembrī. | ||
| − | 1919. gada februārī iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķā studentu rotā]], vēlāk tika pārcelts uz jaunveidoto kapteiņa Zolta rotu, kurā bija 3. vada komandieris. | + | 1919. gada februārī iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķā studentu rotā]], vēlāk tika pārcelts uz jaunveidoto kapteiņa Zolta rotu, kurā bija 3. vada komandieris. 1919. gada 18. maija kaujā pie Kaugurciema viņa vadītais vads durkļu cīņā atsita pretinieka uzbrukumu un atguva pozīcijas, savukārt Kintcs tika smagi ievainots, kā rezultātā zaudēja redzi. Kā kara invalīdz dzīvoja Rīgā, pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas]] pārcēlās uz dzīvi Siguldas apkaimē. Miris 1964. gada 18. jūlijā Vidrižos. |
| − | |||
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
| + | * [[Lāčplēša Kara ordenis]] | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 16. marts, plkst. 05.36
Žans Kintcs (vc. Jean Kintz, 1894.-1964.) literatūtā latviskots kā Žanis Ķincis - virsnieks.
Dzimis 1894. gada 20. decembrī Lielezeres muižā, Ezeres pagastā, Kurzemes guberņā. Pamatizglītību guvis Lībavas (mūsd. Liepāja) Vācu amatnieku skolā. Strādāja celtniecībā, tad Rīgas-Orlas dzelzceļa valdes tehniskajā daļā par rasētāju. 1915. gada augustā kā savvaļnieks iestājies 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Norīkots uz Gatčinas 1. praporščiku skolu, kuru absolvēja 1916. gadā. Piedalījies kaujās pie Ķekavas, Slokas, Nāves salas, Pirmajās Ziemassvētku kaujās. 1917. gada decembrī krita gūstā, kuru pavadīja Prūsijā, karagūstekņu nometnē "Preussische Holland", atbrīvots pēc Novembra revolūcijas. Baltijā atgriezies 1918. gada decembrī.
1919. gada februārī iestājies Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) Atsevišķā studentu rotā, vēlāk tika pārcelts uz jaunveidoto kapteiņa Zolta rotu, kurā bija 3. vada komandieris. 1919. gada 18. maija kaujā pie Kaugurciema viņa vadītais vads durkļu cīņā atsita pretinieka uzbrukumu un atguva pozīcijas, savukārt Kintcs tika smagi ievainots, kā rezultātā zaudēja redzi. Kā kara invalīdz dzīvoja Rīgā, pēc Latvijas okupācijas pārcēlās uz dzīvi Siguldas apkaimē. Miris 1964. gada 18. jūlijā Vidrižos.
Apbalvojumi:
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 364. lpp. ISBN 9984-00-395-7
