Atšķirības starp "Šucmaņi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Šucmaņi''' jeb '''kārtības dienests''' (vc. ''Schutzmannschaften'') - no vietējiem [[koloboracionisti]]em saformēta paramilitāra organizācija, palīgpolicija [[Vācija]]s okupētajās teritorijās 2. Pasaules kara laikā. Pildīja apsardzes pienākumus, piedalījās [[Reihsfīrera drošības dienests|SD]] pretpartizānu akcijās, kriminālnoziedznieku un režīmam nevēlamu cilvēku aizturēšanā, apsargāja un veda uz nošaušanas vai ieslodzījuma vietu u.tm. | '''Šucmaņi''' jeb '''kārtības dienests''' (vc. ''Schutzmannschaften'') - no vietējiem [[koloboracionisti]]em saformēta paramilitāra organizācija, palīgpolicija [[Vācija]]s okupētajās teritorijās 2. Pasaules kara laikā. Pildīja apsardzes pienākumus, piedalījās [[Reihsfīrera drošības dienests|SD]] pretpartizānu akcijās, kriminālnoziedznieku un režīmam nevēlamu cilvēku aizturēšanā, apsargāja un veda uz nošaušanas vai ieslodzījuma vietu u.tm. | ||
| − | [[Latvijas okupācija 1941.-1944.|okupētajā Latvijā]] 3000 vīru lielas latviešu kārtības dienesta palīgpolicijas formēšana sākās ar 1941. gada 17. jūlija rīkojumu no Berlīnas jauniekarotajos austrumu apgabalos veidot policijas spēku nodrošinājumu. Septembrī šucmaņu rotas sāka formēt apriņķu bataljonos (līdz 1944. gadam saformēja 49 bataljonus, no kuriem 11 vēlāk iekļāva [[Latviešu leģions|latviešu leģiona]] frontes divīzijās). | + | [[Latvijas okupācija 1941.-1944.|okupētajā Latvijā]] 3000 vīru lielas latviešu kārtības dienesta palīgpolicijas formēšana sākās ar 1941. gada 17. jūlija rīkojumu no Berlīnas jauniekarotajos austrumu apgabalos veidot policijas spēku nodrošinājumu. Iestāšanās kārtības dienestā bija brīvprātīga. Latvijā vietējās pašaizsardzības vienības apvienot vienā struktūrā tika uzticēts [[SS]] un policijas vadītājam SS ģenerālim Štālekeram (''Stahlecker''), kurš noteica kārtības dienesta personālsastāva skaitu 3000 vīru, tos sadalot: |
| + | * kārtības policijas savrupdienestam (1500 vīru) | ||
| + | * cietumu apsardzībai (400) | ||
| + | * dzelzceļu policijai (100) | ||
| + | * ostas policijai (26) | ||
| + | * Rīgas apriņķim (240) | ||
| + | Stratēģiski svarīgu objektu apsargāšanai izdalīja 500 vīru, par kuru komandieri iecēla bijušo [[Latvijas armija]]s pulkvedi Veisu, kurš saformēja 5 atsevišķas rotas, jeb rekrutēšanas rezervi (''Rekrutierungsreserve''). | ||
| + | |||
| + | Sākotnēji kārtības dienests bija pakļauts vācu policijas pulka "Nord" komandierim. Palīgpolicistus ietērpa bijušās Latvijas armijas formas tērpos, ko vācieši bija ieguvuši kā kara laupījumu [[24. teritoriālais korpuss|latviešu territoriālā korpusa]] noliktavās. Zīmotņu vietā bija apzīmogotas un numurētas zaļas krāsas piedurkņu saites ar uzrakstu: "Kārtības palīgpolicija Rīga" (''Ordnungs–Hilfspolizei Riga''). Provincē svarīgu objektu apsargāšanai nodibināja t.s. "B" un "C" grupu palīgpoliciju. "B" grupā skaitījās visi virsštatā pieņemtie policijas darbinieki; tie saņēma algu līdzīgi "A" grupas, t.i. štatos paredzētiem darbiniekiem. Turpretim "C" grupas vīri komplektējās galvenokārt no bij. aizsargu organizācijas darbiniekiem, un tie pastāvīgu algu nesaņēma. Šie palīgpolicisti turpināja savu parasto nodarbību ārpus palīgpolicijas, un tos pieaicināja kārtības dienestam tikai nepieciešamības gadījumos, piem. tiltu, noliktavu vai citu svarīgu objektu apsardzībai, bandītu apkarošanai utt. 'Tādos gadījumos "C" grupas policisti saņēma atalgojumu tikai par dienestā pavadīto laiku. Kārtības dienestu šķiroja savrupdienestā un slēgto vienību dienestā. Savrupdienestam piekrita visi parastās kārtības policijas uzdevumi, kamēr slēgtās vienības bija paredzētas kaŗam svarīgu objektu apsardzībai. | ||
| + | |||
| + | 28. augustā pie SS un policijas vadītāja Latvijā nodibināja jaunu amatu: kārtības dienesta komandieris Latvijā (''Kommandeur der Ordnungspolizei Lettland (KDOL)''). Septembrī šucmaņu rotas sāka formēt apriņķu bataljonos (līdz 1944. gadam saformēja 49 bataljonus, no kuriem 11 vēlāk iekļāva [[Latviešu leģions|latviešu leģiona]] frontes divīzijās). 1941. gada 22. oktobrī pirmais latviešu kārtības dienesta bataljons (bez 4.rotas) pltn. Manguļa vadībā izbrauca uz fronti vācu armijas rīcībā. Pēc izlādēšanas st. Solci, bataljons veica dzelzceļu apsardzības uzdevumus starp Dno un Staraja Rusa. Ar Vācijas reichsfīrera un vācu policijas šefa (''Reichsführer SS und Chef der deutschen Polizei'') Himmlera 1941 .gada 6. novembŗa pavēli palīgpoliciju ieņemtajos austrumu apgabalos pārdēvēja par "Schutzmannschaft" (Kārtības dienests). Arī pārējie bataljoni apsargāja stratēģiski svarīgus objektus, dzelzceļa līnijas, [[geto]], ebreju, čigānu un padomju aktīvistu masu iznīcināšanas vietas, [[Rīgas geto]], Salaspils koncentrācijas nometni, bija Varšavas geto ārējā apsardzē, konvojēja aizturētos, iesaistījās partizānu apkarošanas akcijās Baltkrievijā 1942. un 1943. gados: 12 latviešu policijas bataljoni bija iesaistīti partizānu apkarošanas akcijā "Sumpffieber" (1942. g. augusts-septembris; nogalināti 389 partizāni, 1274 par partizāniem aizdomās turētie, 8350 ebreji, kā arī deportētas 1217 personas) un "Winterzauber" (1943. g. februāris-aprīlis). | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 14. rindiņa: | 24. rindiņa: | ||
* [http://www.omip.lv/iss-vestures-parsk/6-nacistiska-okupacija Nacistiskā okupācija. - Latvijas Okupācijas muzejs] | * [http://www.omip.lv/iss-vestures-parsk/6-nacistiska-okupacija Nacistiskā okupācija. - Latvijas Okupācijas muzejs] | ||
* [http://zagarins.net/jg/jg164/JG164_LASITAJU_VESTULES.htm Dažas atmiņu druskas. // Jaunā Gaita nr. 164, septembris 1987.] | * [http://zagarins.net/jg/jg164/JG164_LASITAJU_VESTULES.htm Dažas atmiņu druskas. // Jaunā Gaita nr. 164, septembris 1987.] | ||
| + | * [http://www.historia.lv/publikacijas/gramat/silgail/01nod.htm Leģiona tapšana. // Silgailis A. Latviešu leģions.] | ||
[[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] | [[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. marts, plkst. 15.56
Šucmaņi jeb kārtības dienests (vc. Schutzmannschaften) - no vietējiem koloboracionistiem saformēta paramilitāra organizācija, palīgpolicija Vācijas okupētajās teritorijās 2. Pasaules kara laikā. Pildīja apsardzes pienākumus, piedalījās SD pretpartizānu akcijās, kriminālnoziedznieku un režīmam nevēlamu cilvēku aizturēšanā, apsargāja un veda uz nošaušanas vai ieslodzījuma vietu u.tm.
okupētajā Latvijā 3000 vīru lielas latviešu kārtības dienesta palīgpolicijas formēšana sākās ar 1941. gada 17. jūlija rīkojumu no Berlīnas jauniekarotajos austrumu apgabalos veidot policijas spēku nodrošinājumu. Iestāšanās kārtības dienestā bija brīvprātīga. Latvijā vietējās pašaizsardzības vienības apvienot vienā struktūrā tika uzticēts SS un policijas vadītājam SS ģenerālim Štālekeram (Stahlecker), kurš noteica kārtības dienesta personālsastāva skaitu 3000 vīru, tos sadalot:
- kārtības policijas savrupdienestam (1500 vīru)
- cietumu apsardzībai (400)
- dzelzceļu policijai (100)
- ostas policijai (26)
- Rīgas apriņķim (240)
Stratēģiski svarīgu objektu apsargāšanai izdalīja 500 vīru, par kuru komandieri iecēla bijušo Latvijas armijas pulkvedi Veisu, kurš saformēja 5 atsevišķas rotas, jeb rekrutēšanas rezervi (Rekrutierungsreserve).
Sākotnēji kārtības dienests bija pakļauts vācu policijas pulka "Nord" komandierim. Palīgpolicistus ietērpa bijušās Latvijas armijas formas tērpos, ko vācieši bija ieguvuši kā kara laupījumu latviešu territoriālā korpusa noliktavās. Zīmotņu vietā bija apzīmogotas un numurētas zaļas krāsas piedurkņu saites ar uzrakstu: "Kārtības palīgpolicija Rīga" (Ordnungs–Hilfspolizei Riga). Provincē svarīgu objektu apsargāšanai nodibināja t.s. "B" un "C" grupu palīgpoliciju. "B" grupā skaitījās visi virsštatā pieņemtie policijas darbinieki; tie saņēma algu līdzīgi "A" grupas, t.i. štatos paredzētiem darbiniekiem. Turpretim "C" grupas vīri komplektējās galvenokārt no bij. aizsargu organizācijas darbiniekiem, un tie pastāvīgu algu nesaņēma. Šie palīgpolicisti turpināja savu parasto nodarbību ārpus palīgpolicijas, un tos pieaicināja kārtības dienestam tikai nepieciešamības gadījumos, piem. tiltu, noliktavu vai citu svarīgu objektu apsardzībai, bandītu apkarošanai utt. 'Tādos gadījumos "C" grupas policisti saņēma atalgojumu tikai par dienestā pavadīto laiku. Kārtības dienestu šķiroja savrupdienestā un slēgto vienību dienestā. Savrupdienestam piekrita visi parastās kārtības policijas uzdevumi, kamēr slēgtās vienības bija paredzētas kaŗam svarīgu objektu apsardzībai.
28. augustā pie SS un policijas vadītāja Latvijā nodibināja jaunu amatu: kārtības dienesta komandieris Latvijā (Kommandeur der Ordnungspolizei Lettland (KDOL)). Septembrī šucmaņu rotas sāka formēt apriņķu bataljonos (līdz 1944. gadam saformēja 49 bataljonus, no kuriem 11 vēlāk iekļāva latviešu leģiona frontes divīzijās). 1941. gada 22. oktobrī pirmais latviešu kārtības dienesta bataljons (bez 4.rotas) pltn. Manguļa vadībā izbrauca uz fronti vācu armijas rīcībā. Pēc izlādēšanas st. Solci, bataljons veica dzelzceļu apsardzības uzdevumus starp Dno un Staraja Rusa. Ar Vācijas reichsfīrera un vācu policijas šefa (Reichsführer SS und Chef der deutschen Polizei) Himmlera 1941 .gada 6. novembŗa pavēli palīgpoliciju ieņemtajos austrumu apgabalos pārdēvēja par "Schutzmannschaft" (Kārtības dienests). Arī pārējie bataljoni apsargāja stratēģiski svarīgus objektus, dzelzceļa līnijas, geto, ebreju, čigānu un padomju aktīvistu masu iznīcināšanas vietas, Rīgas geto, Salaspils koncentrācijas nometni, bija Varšavas geto ārējā apsardzē, konvojēja aizturētos, iesaistījās partizānu apkarošanas akcijās Baltkrievijā 1942. un 1943. gados: 12 latviešu policijas bataljoni bija iesaistīti partizānu apkarošanas akcijā "Sumpffieber" (1942. g. augusts-septembris; nogalināti 389 partizāni, 1274 par partizāniem aizdomās turētie, 8350 ebreji, kā arī deportētas 1217 personas) un "Winterzauber" (1943. g. februāris-aprīlis).
Literatūra par šo tēmu
- Freimane V. Ardievu, Atlantīda! - Atēna: Rīga, 2011. - 384 lpp.
- Valdis Mackars. Civiliedzīvotāju upuri kara beigās. // Kursas Laiks. 07.05.2010
Resursi internetā par šo tēmu
- Latvija nacistiskās Vācijas okupācijas varā, 1941-1945. - Latvijas vēsturnieku komisijas raksti. 11. sējums, Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2004. (.pdf) ISBN 9984–601–55–2
- Okupētā Latvija 20. gadsimta 40. gados. // LVK raksti, 16. sēj. (.pdf)
- Nacistiskā okupācija. - Latvijas Okupācijas muzejs
- Dažas atmiņu druskas. // Jaunā Gaita nr. 164, septembris 1987.
- Leģiona tapšana. // Silgailis A. Latviešu leģions.
