Atšķirības starp "Rādena rota" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
''' Rādena grenadieru rota''' (vc. ''Infantry Company Rahden'') - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) vācbaltiešu vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas neatkarības kara]] laikā, saformēta 1918. gada 28. novembrī Mītavā (mūsd. Jelgava), 135 vīri un sapieru vienība. Komandieris [[ritmeistars]] [[Rādens Volferts Gerhards fon|fon Rādens]] (''von Rahden'').
 
''' Rādena grenadieru rota''' (vc. ''Infantry Company Rahden'') - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) vācbaltiešu vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas neatkarības kara]] laikā, saformēta 1918. gada 28. novembrī Mītavā (mūsd. Jelgava), 135 vīri un sapieru vienība. Komandieris [[ritmeistars]] [[Rādens Volferts Gerhards fon|fon Rādens]] (''von Rahden'').
  
Rādena rota bija pēdējie, kas 8. janvārī pameta Jelgavu, uzspridzinot VIII armijas munīcijas noliktavu, tiltu pār Lielupi un sedzot pārējo vienību atkāpšanos. [[Kalpaka bataljons|Latviešu atsevišķā bataljona]] pakļautībā devās no Jelgavas uz Lielauci, Rādena rotai novietojoties Aucē. Aizstāvēja Auci, atkāpjoties tikai pēc Lielauces zaudēšanas (16.01.) un nostiprinoties (18.01.) Skrundā. Uzņēma 29. janvārī lielinieku pamatuzbrukumu Skrundai. Ieskaitīta [[Vācbaltu bataljons|Vācbaltu bataljonā]]. Piedalījās Ventspils ieņemšanā (22.02.), Tukuma un Jelgavas ieņemšanā. Maija sākumā (20.04.-21.05.) atradās ierakumos pie Kalnciema tilta, 22. maijā piedalījās Rīgas ieņemšanā, bet jūnijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]]. 1919. gada rudenī jau kā [[Latvijas armija]]s vienība [[Latvijas baltvācu zemessargi|Latvijas baltvācu zemessargu]] sastāvā cīnījās pret lieliniekiem Latgales frontē.
+
Rādena rota bija pēdējie, kas 8. janvārī pameta Jelgavu, uzspridzinot VIII armijas munīcijas noliktavu, tiltu pār Lielupi un sedzot pārējo vienību atkāpšanos. [[Kalpaka bataljons|Latviešu atsevišķā bataljona]] pakļautībā devās no Jelgavas uz Lielauci, Rādena rotai novietojoties Aucē. Aizstāvēja Auci, atkāpjoties tikai pēc Lielauces zaudēšanas (16.01.) un nostiprinoties (18.01.) Skrundā. Uzņēma 29. janvārī lielinieku pamatuzbrukumu Skrundai. Ieskaitīta [[Vācbaltu bataljons|Vācbaltu bataljonā]]. Piedalījās Ventspils ieņemšanā (22.02.), Tukuma un Jelgavas ieņemšanā. Maija sākumā (20.04.-21.05.) atradās ierakumos pie Kalnciema tilta, 22. maijā piedalījās Rīgas ieņemšanā, bet jūnijā [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]]. 1919. gada rudenī jau kā [[Latvijas armija]]s vienība [[Latvijas baltvācu zemessargi|Latvijas baltvācu zemessargu]] sastāvā kā 3. bataljons cīnījās pret lieliniekiem Latgales frontē.
  
 
====  ====
 
====  ====

Pašreizējā versija, 2013. gada 20. marts, plkst. 06.43

Rādena grenadieru rota (vc. Infantry Company Rahden) - Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) vācbaltiešu vienība Latvijas neatkarības kara laikā, saformēta 1918. gada 28. novembrī Mītavā (mūsd. Jelgava), 135 vīri un sapieru vienība. Komandieris ritmeistars fon Rādens (von Rahden).

Rādena rota bija pēdējie, kas 8. janvārī pameta Jelgavu, uzspridzinot VIII armijas munīcijas noliktavu, tiltu pār Lielupi un sedzot pārējo vienību atkāpšanos. Latviešu atsevišķā bataljona pakļautībā devās no Jelgavas uz Lielauci, Rādena rotai novietojoties Aucē. Aizstāvēja Auci, atkāpjoties tikai pēc Lielauces zaudēšanas (16.01.) un nostiprinoties (18.01.) Skrundā. Uzņēma 29. janvārī lielinieku pamatuzbrukumu Skrundai. Ieskaitīta Vācbaltu bataljonā. Piedalījās Ventspils ieņemšanā (22.02.), Tukuma un Jelgavas ieņemšanā. Maija sākumā (20.04.-21.05.) atradās ierakumos pie Kalnciema tilta, 22. maijā piedalījās Rīgas ieņemšanā, bet jūnijā Cēsu kaujās. 1919. gada rudenī jau kā Latvijas armijas vienība Latvijas baltvācu zemessargu sastāvā kā 3. bataljons cīnījās pret lieliniekiem Latgales frontē.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 160.-161. lpp.
  • Čapenko A. Baltijas landesvēra vācu vienību forma, pakāpes un atšķirības zīmes 1918.-1920. gadā. // IX Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. - Rīga, 2008.

  • Eugen Engelhardt, freiherr Wilhelm von Engelhardt. Der Ritt nach Riga; aus den Kämpfen der Baltischen Landeswehr gegen die rote Armee, 1918-1920. - Volk und Reich Verlag: Berlin, 1938 - 152 S.
  • Grimm Claus. Vor den Toren Europas, 1918-1920; Geschichte der Baltischen Landeswehr. - A.F. Velmede: Hamburg, 1963 - 320 S.
  • Hartmann Georg Heinrich. Aus den erinnerungen eines freiwilligen der baltischen landeswehr. - Deutsche verlags-anstalt: Stuttgart, 1921
  • Schrunden Freiwilliger der Bataillon Malmede der Baltischen Landeswer. // Rigasche Zeitung. Nr.24., 22.06.1919.
  • Bischoff Josef. Die letzte Front. Geschichte der Eiserne Division im Baltikum 1919. - Berlin, 1935
  • Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
  • Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten (Finnland und Baltikum) 1918 und 1919. – Leipzig, 1936
  • Keyserlingk, Robert Wendelin. Across many oceans : a family saga. - Brookfield Publishing Company: Brookfield (Connecticut), 1984, 323 pages ISBN 0920271006
  • Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929 (Verlag der Aktiengesellschaft Ernst Plate: Riga, 1939 - 233 S.)
  • Norden A. Zwischen Berlin und Moskau. – Berlin, 1954
  • Ottersberg K. Der Kampf des lettischen Volkes um die Sowjetmacht der UdSSR und der volksdemokratischen Länder Europas. Bd. 3. – Berlin, 1959
  • Winnig A. Am Ausgang der deutschen Ostpolitik. – Berlin, 1921
  • Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 1 Bd.: Die Rückführung des Ostheeres. – Berlin, 1935
  • Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 2 Bd.: Der Feldzug im Baltikum bis zur zweiten Einnahme von Riga. – Berlin, 1937
  • Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 3 Bd.: Die Kämpfe im Baltikum nach der zweiten Einnahme von Riga. Juni bis Dezember 1919. – Berlin, 1938
  • Baron v. Hahn K. Кaempfe um Mitau // Die Baltische Landeswehr: уin Gedenkbuch. Hrsg. Der Baltische Landeswehrverein. Riga 1929. S. 199.

Resursi internetā par šo tēmu