Atšķirības starp "Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija''' (kr. ''Императорская военная академия'', no 1855. gada: ''Николаевская академия Генерального штаба'', no 1909. gada: ''Императорская Николаевская военная академия'') - augstākā militārā mācību iestāde Krievijas impērijā. | '''Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija''' (kr. ''Императорская военная академия'', no 1855. gada: ''Николаевская академия Генерального штаба'', no 1909. gada: ''Императорская Николаевская военная академия'') - augstākā militārā mācību iestāde Krievijas impērijā. | ||
| − | [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā pretlielinieciskajos spēkos dienēja 45,6% akadēmijas absolventu, [[Sarkanā Armija|Sarkanajā armijā]] - 40,7%, jaunisveidoto valstu (Ukrainas, Baltkrievijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas u.c. armijās - 13,7%. | + | [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā pretlielinieciskajos spēkos dienēja 45,6% akadēmijas absolventu, [[Sarkanā Armija|Sarkanajā armijā]] - 40,7%, jaunisveidoto valstu (Ukrainas, Baltkrievijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas u.c. armijās - 13,7% akadēmijas absolventu. |
==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== | ==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 21. marts, plkst. 09.36
Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija (kr. Императорская военная академия, no 1855. gada: Николаевская академия Генерального штаба, no 1909. gada: Императорская Николаевская военная академия) - augstākā militārā mācību iestāde Krievijas impērijā.
Krievijas pilsoņu kara laikā pretlielinieciskajos spēkos dienēja 45,6% akadēmijas absolventu, Sarkanajā armijā - 40,7%, jaunisveidoto valstu (Ukrainas, Baltkrievijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas u.c. armijās - 13,7% akadēmijas absolventu.
Avoti un literatūra par šo tēmu
- Ганин А.В. Корпус офицеров Генерального штаба в годы Гражданской войны 1917-1922 гг: Справочные материалы. - Русский путь: Москва, 2010 - 152 с. ISBN 978-5-85887-301-3
