Atšķirības starp "Vācietis Jukums" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Jukums Vācietis''' (1873.-1938.) - virsnieks. | '''Jukums Vācietis''' (1873.-1938.) - virsnieks. | ||
| − | Dzimis 1873. gada 23. novembrī kalpu ģimenē, Jaunlutriņu pagastā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Pamatizglītību guvis Goldingenas (mūsd. Kuldīga) apriņķa skolā. Kā [[savvaļnieks]] iestājies Krievijas impērijas armijā, nosūtīts uz Viļņas kājnieku karaskolu, kuru absolvējis 1897. gadā. 1909. gadā absolvējis [[Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija|Ģenerālštāba akadēmiju]] Pēterburgā. No 1915. gada rudens 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk pulka) komandieris. Piedalījies [[Pirmās Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] (12.1916.) un 1917. gada janvāra kaujās Ložmetējkalnā, kaujās pie Mazās Juglas (07.-09.1917.). Pēc [[Oktobra revolūcija]]s ar savu pulku nostājās [[Lielinieki|lielinieku]] pusē, iecelts par 2. latviešu strēlnieku brigādes komandieri. No 1917. gada Galvenās mītnes Revolucionārā lauka štāba operatīvās daļas priekšnieks. 1918. gadā iecelts par Austrumu frontes virspavēlnieku (11.07.-28.09.). [[KSFPR]] Bruņoto spēku virspavēlnieks (06.09.1918.-08.07.1919.), velaikus arī [[LSPR armija]]s virspavēlnieks. [[Padomju Krievijas Revolucionārā kara padome]]s loceklis (08.1919.-1921.). No 1919. gada rudens pasniedzējs Ģenerālštāba akadēmijā (vēlākā M.Frunzes Kara akadēmija), no 1927. gada profesors. | + | Dzimis 1873. gada 11.(23.) novembrī kalpu ģimenē, Jaunlutriņu pagastā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Pamatizglītību guvis Goldingenas (mūsd. Kuldīga) apriņķa skolā. Kā [[savvaļnieks]] iestājies Krievijas impērijas armijā, nosūtīts uz Viļņas kājnieku karaskolu, kuru absolvējis 1897. gadā. 1909. gadā absolvējis [[Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija|Ģenerālštāba akadēmiju]] Pēterburgā. No 1915. gada rudens 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk pulka) komandieris. Piedalījies [[Pirmās Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] (12.1916.) un 1917. gada janvāra kaujās Ložmetējkalnā, kaujās pie Mazās Juglas (07.-09.1917.). Pēc [[Oktobra revolūcija]]s ar savu pulku nostājās [[Lielinieki|lielinieku]] pusē, iecelts par 2. latviešu strēlnieku brigādes komandieri. No 1917. gada Galvenās mītnes Revolucionārā lauka štāba operatīvās daļas priekšnieks. 1918. gadā iecelts par Austrumu frontes virspavēlnieku (11.07.-28.09.). [[KSFPR]] Bruņoto spēku virspavēlnieks (06.09.1918.-08.07.1919.), velaikus arī [[LSPR armija]]s virspavēlnieks. [[Padomju Krievijas Revolucionārā kara padome]]s loceklis (08.1919.-1921.). No 1919. gada rudens pasniedzējs Ģenerālštāba akadēmijā (vēlākā M.Frunzes Kara akadēmija), no 1927. gada profesors. 1937. gada 29. novembrī tiek arestēts kā “Latviešu fašistu organizācijas biedrs” un 1938. gada 28. jūlijā nošauts. |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 21. marts, plkst. 12.42
Jukums Vācietis (1873.-1938.) - virsnieks.
Dzimis 1873. gada 11.(23.) novembrī kalpu ģimenē, Jaunlutriņu pagastā, Kurzemes guberņā. Pamatizglītību guvis Goldingenas (mūsd. Kuldīga) apriņķa skolā. Kā savvaļnieks iestājies Krievijas impērijas armijā, nosūtīts uz Viļņas kājnieku karaskolu, kuru absolvējis 1897. gadā. 1909. gadā absolvējis Ģenerālštāba akadēmiju Pēterburgā. No 1915. gada rudens 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk pulka) komandieris. Piedalījies Ziemassvētku kaujās (12.1916.) un 1917. gada janvāra kaujās Ložmetējkalnā, kaujās pie Mazās Juglas (07.-09.1917.). Pēc Oktobra revolūcijas ar savu pulku nostājās lielinieku pusē, iecelts par 2. latviešu strēlnieku brigādes komandieri. No 1917. gada Galvenās mītnes Revolucionārā lauka štāba operatīvās daļas priekšnieks. 1918. gadā iecelts par Austrumu frontes virspavēlnieku (11.07.-28.09.). KSFPR Bruņoto spēku virspavēlnieks (06.09.1918.-08.07.1919.), velaikus arī LSPR armijas virspavēlnieks. Padomju Krievijas Revolucionārā kara padomes loceklis (08.1919.-1921.). No 1919. gada rudens pasniedzējs Ģenerālštāba akadēmijā (vēlākā M.Frunzes Kara akadēmija), no 1927. gada profesors. 1937. gada 29. novembrī tiek arestēts kā “Latviešu fašistu organizācijas biedrs” un 1938. gada 28. jūlijā nošauts.
Apbalvojumi:
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 408. lpp. ISBN 9984-00-395-7
