Atšķirības starp "Mezopotāmija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
25. rindiņa: 25. rindiņa:
 
|}
 
|}
 
'''Mezopotāmija''' jeb '''Divupe''' (an. ''Mesopotamia'', vc. ''Mesopotamien'', fr. ''La Mésopotamie'', kr. ''Месопотамия'', ''Междуречье'', ''Двуречье''; no sengr. Μεσοποταμία, Mesopotamia, no μέσος, mesos – "vidus", "starpa" un ποταμός, potamos – "upe") - reģions mūsdienu Irākas teritorijā starp Tigras un Eifratas upēm, viena no lauksaimniecības parādīšanās vietām, ko nodrošināja visai labvēlīgie klimatiskie apstākļi un auglīgā augsne, kā arī abas upes un to daudzās pietekas, kas pieļāva irigācijas attīstību, ērtas starpetnisko kontaktu un pārvietošanās iespējas plašā reģionā. Auglīgas zemes platības mijas ar zemām, purvainām slīkšņām un sausiem, izkaltušiem apgabaliem. Abas lielās upes (it sevišķi Tigra) pavasaros bieži un neregulāri pārplūda (bez tam plūdus varēja izraisīt ilgstoši vēji, ja tie dzina ūdeni augšup pa Persijas līci iekšā upju grīvās). Zemi klāja 1,5-2,5 m biezs, auglīgs dūņu slānis, ražas vidēji bija 40-50 graudu, bet varēja sasniegt pat 100 graudu. Sākotnēji cilvēku apmetnes veidojās dabisku vai mākslīgi paaugstinātu salu un oāžu vietās starp purvājiem un pustuksnešiem. Zemes auglība pārtikas ražošanai neprasīja visas Divupes mēroga maģistrālās apūdeņošanas sistēmas izveidi un darbu koordinēšanu, bet pietika ar lokālu irigācijas sistēmu izveidi atsevišķos līdzenumos, kur veidojās savas zemkopju kopienas, izveidojot [[Šumera|šumeru civilizāciju]]. Relatīvi maza platība varēja nodrošināt ar pārtiku veselas par [[Pilsēta|pilsētām]] izaugušas apmetnes, to skaits laika gaitā izveidojās ļoti liels un tās varēja atrasties viena no otras visai tuvu (Uruka no Larsas, piemēram, atradās vien 24 km attālumā). Visai bieži šāda pilsēta, ja tā atradās stratēģiski izdevīgā vietā, kopā ar lielāku vai mazāku ciemu skaitu veidoja [[Pilsētvalsts|pilsētvalsti]]. Laiku pa laikam kādam izdevās būtiski palielināt savu ietekmi, izveidojot valsti (piemēram, Lagašas valdnieks Ennatuma, Ummas valdnieks Lugalzagisi), taču pilsētvalstu struktūra saglabājās un jau pēc neilga laika to radītās valstis saira pakļauto pilsētvalstu separātisma iespaidā, vai arī ārēju ienaidnieku ([[Nomadi|nomadu]] vai kalniešu cilšu) iebrukumu sagrautas. Jauns periods sākās III gt.p.m.ē. vidu ar [[akadieši|akadiešu]] ienākšanu, apmešanos Divupes centrālajā daļā un [[Akadas valsts]] izveidošanu: sākās teritoriālo valstu laikmets: pēc Akadas nāca [[amorīti|amorītu]] [[Vecbabilonija]]s valsts, tad [[Asīrijas valsts]], [[Jaunbabilonija]] un [[Ahamenīdu valsts]], līdz turpmāk Divupes ieleja pārstāja pastāvēt kā atsevišķa civilizācija, ietilpstos kādas kontinetnālas [[impērijas]] sastāvā.
 
'''Mezopotāmija''' jeb '''Divupe''' (an. ''Mesopotamia'', vc. ''Mesopotamien'', fr. ''La Mésopotamie'', kr. ''Месопотамия'', ''Междуречье'', ''Двуречье''; no sengr. Μεσοποταμία, Mesopotamia, no μέσος, mesos – "vidus", "starpa" un ποταμός, potamos – "upe") - reģions mūsdienu Irākas teritorijā starp Tigras un Eifratas upēm, viena no lauksaimniecības parādīšanās vietām, ko nodrošināja visai labvēlīgie klimatiskie apstākļi un auglīgā augsne, kā arī abas upes un to daudzās pietekas, kas pieļāva irigācijas attīstību, ērtas starpetnisko kontaktu un pārvietošanās iespējas plašā reģionā. Auglīgas zemes platības mijas ar zemām, purvainām slīkšņām un sausiem, izkaltušiem apgabaliem. Abas lielās upes (it sevišķi Tigra) pavasaros bieži un neregulāri pārplūda (bez tam plūdus varēja izraisīt ilgstoši vēji, ja tie dzina ūdeni augšup pa Persijas līci iekšā upju grīvās). Zemi klāja 1,5-2,5 m biezs, auglīgs dūņu slānis, ražas vidēji bija 40-50 graudu, bet varēja sasniegt pat 100 graudu. Sākotnēji cilvēku apmetnes veidojās dabisku vai mākslīgi paaugstinātu salu un oāžu vietās starp purvājiem un pustuksnešiem. Zemes auglība pārtikas ražošanai neprasīja visas Divupes mēroga maģistrālās apūdeņošanas sistēmas izveidi un darbu koordinēšanu, bet pietika ar lokālu irigācijas sistēmu izveidi atsevišķos līdzenumos, kur veidojās savas zemkopju kopienas, izveidojot [[Šumera|šumeru civilizāciju]]. Relatīvi maza platība varēja nodrošināt ar pārtiku veselas par [[Pilsēta|pilsētām]] izaugušas apmetnes, to skaits laika gaitā izveidojās ļoti liels un tās varēja atrasties viena no otras visai tuvu (Uruka no Larsas, piemēram, atradās vien 24 km attālumā). Visai bieži šāda pilsēta, ja tā atradās stratēģiski izdevīgā vietā, kopā ar lielāku vai mazāku ciemu skaitu veidoja [[Pilsētvalsts|pilsētvalsti]]. Laiku pa laikam kādam izdevās būtiski palielināt savu ietekmi, izveidojot valsti (piemēram, Lagašas valdnieks Ennatuma, Ummas valdnieks Lugalzagisi), taču pilsētvalstu struktūra saglabājās un jau pēc neilga laika to radītās valstis saira pakļauto pilsētvalstu separātisma iespaidā, vai arī ārēju ienaidnieku ([[Nomadi|nomadu]] vai kalniešu cilšu) iebrukumu sagrautas. Jauns periods sākās III gt.p.m.ē. vidu ar [[akadieši|akadiešu]] ienākšanu, apmešanos Divupes centrālajā daļā un [[Akadas valsts]] izveidošanu: sākās teritoriālo valstu laikmets: pēc Akadas nāca [[amorīti|amorītu]] [[Vecbabilonija]]s valsts, tad [[Asīrijas valsts]], [[Jaunbabilonija]] un [[Ahamenīdu valsts]], līdz turpmāk Divupes ieleja pārstāja pastāvēt kā atsevišķa civilizācija, ietilpstos kādas kontinetnālas [[impērijas]] sastāvā.
 +
 +
Skat. arī: [[tamkari]]
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2013. gada 3. aprīlis, plkst. 11.52

Mezopotāmija
Mesopotamia map.jpg
valstis
Mezopotāmijā:

Mezopotāmija jeb Divupe (an. Mesopotamia, vc. Mesopotamien, fr. La Mésopotamie, kr. Месопотамия, Междуречье, Двуречье; no sengr. Μεσοποταμία, Mesopotamia, no μέσος, mesos – "vidus", "starpa" un ποταμός, potamos – "upe") - reģions mūsdienu Irākas teritorijā starp Tigras un Eifratas upēm, viena no lauksaimniecības parādīšanās vietām, ko nodrošināja visai labvēlīgie klimatiskie apstākļi un auglīgā augsne, kā arī abas upes un to daudzās pietekas, kas pieļāva irigācijas attīstību, ērtas starpetnisko kontaktu un pārvietošanās iespējas plašā reģionā. Auglīgas zemes platības mijas ar zemām, purvainām slīkšņām un sausiem, izkaltušiem apgabaliem. Abas lielās upes (it sevišķi Tigra) pavasaros bieži un neregulāri pārplūda (bez tam plūdus varēja izraisīt ilgstoši vēji, ja tie dzina ūdeni augšup pa Persijas līci iekšā upju grīvās). Zemi klāja 1,5-2,5 m biezs, auglīgs dūņu slānis, ražas vidēji bija 40-50 graudu, bet varēja sasniegt pat 100 graudu. Sākotnēji cilvēku apmetnes veidojās dabisku vai mākslīgi paaugstinātu salu un oāžu vietās starp purvājiem un pustuksnešiem. Zemes auglība pārtikas ražošanai neprasīja visas Divupes mēroga maģistrālās apūdeņošanas sistēmas izveidi un darbu koordinēšanu, bet pietika ar lokālu irigācijas sistēmu izveidi atsevišķos līdzenumos, kur veidojās savas zemkopju kopienas, izveidojot šumeru civilizāciju. Relatīvi maza platība varēja nodrošināt ar pārtiku veselas par pilsētām izaugušas apmetnes, to skaits laika gaitā izveidojās ļoti liels un tās varēja atrasties viena no otras visai tuvu (Uruka no Larsas, piemēram, atradās vien 24 km attālumā). Visai bieži šāda pilsēta, ja tā atradās stratēģiski izdevīgā vietā, kopā ar lielāku vai mazāku ciemu skaitu veidoja pilsētvalsti. Laiku pa laikam kādam izdevās būtiski palielināt savu ietekmi, izveidojot valsti (piemēram, Lagašas valdnieks Ennatuma, Ummas valdnieks Lugalzagisi), taču pilsētvalstu struktūra saglabājās un jau pēc neilga laika to radītās valstis saira pakļauto pilsētvalstu separātisma iespaidā, vai arī ārēju ienaidnieku (nomadu vai kalniešu cilšu) iebrukumu sagrautas. Jauns periods sākās III gt.p.m.ē. vidu ar akadiešu ienākšanu, apmešanos Divupes centrālajā daļā un Akadas valsts izveidošanu: sākās teritoriālo valstu laikmets: pēc Akadas nāca amorītu Vecbabilonijas valsts, tad Asīrijas valsts, Jaunbabilonija un Ahamenīdu valsts, līdz turpmāk Divupes ieleja pārstāja pastāvēt kā atsevišķa civilizācija, ietilpstos kādas kontinetnālas impērijas sastāvā.

Skat. arī: tamkari

Literatūra par šo tēmu

  • Roger Matthews. The archaeology of Mesopotamia. Theories and approaches. - London, 2003, ISBN 0-415-25317-9
  • Roger Matthews. The early prehistory of Mesopotamia - 500,000 to 4,500 BC. - Turnhout, 2005, ISBN 2-503-50729-8
  • Marc Van de Mieroop. A History of the Ancient Near East. Ca. 3000–323 BC. - Blackwell, Malden MA u. a. 2004, ISBN 0-631-22551-X (2007, ISBN 978-1-405-14910-5)
  • Leick Gwendolyn. Mesopotamia: Invention of the City. - Penguin: London/New York, 2002
  • Lloyd Seton. The Archaeology of Mesopotamia: From the Old Stone Age to the Persian Conquest. - Thames and Hudson: London, 1978
  • Nemet-Nejat Karen Rhea. Daily Life in Ancient Mesopotamia. - Conn.: Greenwood Press: London and Westport, 1998
  • Dietz Otto Edzard: Geschichte Mesopotamiens. Von den Sumerern bis zu Alexander dem Großen. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5
  • Der Alte Orient. Geschichte und Kultur des alten Vorderasien. / Barthel Hrouda (Hrsg.) - Gütersloh, 1991, ISBN 3-570-08578-3
  • Barthel Hrouda, Rene Pfeilschifter. Mesopotamien. Die antiken Kulturen zwischen Euphrat und Tigris. - München, 2005, (4. Aufl.), ISBN 3-406-46530-7
  • Wolfgang Korn. Mesopotamien - Wiege der Zivilisation. 6000 Jahre Hochkulturen an Euphrat und Tigris. - Stuttgart, 2004, ISBN 3-8062-1851-X
  • Barthel Hrouda. Mesopotamien. Die antiken Kulturen zwischen Euphrat und Tigris. - C.H. Beck: München, 1997, ISBN 3-406-40330-1

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Mezopotāmija&oldid=44466"