Atšķirības starp "Antonīns Marks Aurēlijs" versijām

**Marcus Aurelius Antoninus Augustus**
Valda	7.03.161.-17.03.180.
Sieva	Faustīna jaunākā
Bērni	Annia Aurelia Galeria Faustina (147.~165.); Gemellus Lucillae (148./50.~150.); Annia Aurelia Galeria Lucilla (148./50.-182.); Titus Aelius Antoninus (pirms 151., pēc 03.161.); Titus Aelius Aurelius (pirms 151., pēc 03.161.); Domitia Faustina (pirms 150., pēc 03.161.); Hadrianus (152.–157.); Annia Aurelia Fadilla (159.-pēc 211.); Annia Cornificia Faustina Minor (160.-pēc 211.); Titus Aurelius Fulvus Antoninus (161.–165.); Lucius Aurelius Commodus Antoninus (161.–192.); Marcus Annius Verus Caesar (162.–169.); Vibia Aurelia Sabina (170.-pēc 217.);
dinastija	Antonīnu dinastija
Tēvs	Annijs Vērs
Māte	Domīcija Lucilla
Dzimis	26.04.121. Romā
Miris	17.03.180. Vindobonā (mūsd. Vīne)

Pašreizējā versija, 2013. gada 16. maijs, plkst. 14.49

Marks Aurēlijs Antonīns augusts (Marcus Aurelius Antoninus Augustus, 121.-180.) - filosofs stoiķis (Epiktēta sekotājs), Romas imperators.

Dzimis kā Marks Annijs Katīlijs Sevērs (Marcus Annius Catilius Severus) 121. gada 26. aprīlī Romā, patriciešu prētora Annija Vēra (Annius Verus) un Domīcijas Lucillas (Domitia Lucilla) ģimenē. Māsa Faustīna (Annia Cornificia Faustina). Par bērnību zināms maz, tik vien, ka par zēnu interesējies un savā aizgādībā ņēmis imperators Adrians. 8 gadu vecumā uzņemts salliju priesteru kolēģijā. Guvis lielisku klasisko izglītību (skolojies pie Apolonija no Halkedonas). 138. gada 5. decembrī iecelts par kvestoru. Šajā pašā gadā saderinājās ar Pija Antonīna meitu Faustīnu (Faustina). Pēc tēva nāves par pusaudzi rūpoējies vectēvs. 139. gadā viņu adoptēja Pijs, Markam nomainot vārdu uz Marks Elijs Aurēlijs Vērs cēzars. 140. gadā iecelts par konsulu (145. gadā kļuvis par konsulu otru reizi). 145. gadā apprecējies, laulībā vismaz 13 bērni, no kuriem pilngadību sasniedza tikai dēls Kommods (Commodus) un meita Lucilla (Lucilla). Laulības dzīve nebija izdevusies - laulātā draudzene mainīja mīļākos kā čigāns zirgus un ar savu dzīvesveido šokēja pat daudz pieredzējušos un uzskatos visai liberālos laikabiedrus. Ap 146. gadu stkal sācis nopietni pievērsties filosofijas studijām (ar ko aizrāvās jau pusaudža gados), uzaicinot par skolotājiem ievērojamākos tā laika domātājus (Klaudiju Maksimu, Kvintu Jūniju Rustiku u.c.). 161. gada 1. janvārī kļuva par konsulu trešo reizi ar tribūna varu (t.i. karaspēka imperatora varu). Pēc Pija nāves martā lūdza Senātu apstiprināt arī viņa audžubrāli Lūciju Vēru par konsulu - pirmais dubultā principāta gadījums Romas vēsturē, - abi augusti pārvaldīja valsti kopā, bet pēc Lūcija nāves 169. gadā Marks Aurēlijs valdīja viens. Lielu uzmanību pievērsa valsts tieslietu sistēmas sakārtošanai (ne tik daudz ieviešot ko jaunu, cik sakārtojot un padarot efektīvāku esošo). Centās veicināt Senāta nozīmes atjaunošanu, atgriešanos pie klasiskās antīkās kultūras vērtībām. Laikabiedru un pavalstnieku cienīts un mīlēts kā viens no dižākajiem Romas valdniekiem. 177. gadā iecēla dēlu Kommodu par līdzvaldītāju, bet 178. gadā personiski vadīja karagājienu pret ģermāņiem. Pēc vairākām spožām uzvarām mira 180. gada 17. martā (it kā mēra epidēmijā) armijas nometnē Vindobonā (mūsd. Vīne).

Savus filosofiskos uzskatus aforismu veidā izklāstīja savā vienīgajā darbā "Vienatnē ar sevi". Viņa traktējumā stoicisms pieņem reliģiski mistisku iezīmi. Dievu uzskata par visa pastāvošā pirmpamatu, pasaules saprātu, ar kuru pēc ķermeņa nāves saplūst jebkura individuālā apziņa. Raksturīgs fatālisms, lēnprātības un askētisma sludināšana. Aicināja pilnveidoties tikumiski, iedziļināties sevī un izzinot fatālo nepieciešamību, kas valdot pār pasauli.

Literatūra par šo tēmu

Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964. - 257.-258. lpp.

Birley Anthony R. Marcus Aurelius: A Biography. - Routledge: New York, 1987, ISBN 0-415-17125-3
Richard P. Duncan-Jones. The impact of the Antonine plague. // Journal of Roman Archaeology. Vol. 9, 1996, P. 108–136
Barnes Timothy D. Hadrian and Lucius Verus. // Journal of Roman Studies 57:1–2 (1967), P. 65–79.
Birley Anthony R. Hadrian to the Antonines. // The Cambridge Ancient History Volume XI: The High Empire, A.D. 70–192. / edited by Alan Bowman, Peter Garnsey, and Dominic Rathbone - Cambridge University Press: New York, 2000, P. 132–94. ISBN 978-0-521-26335-1
Champlin Edward. Fronto and Antonine Rome. - Harvard University Press: Cambridge, 1980, ISBN 0-674-32668-7
McLynn Frank. Marcus Aurelius: Warrior, Philosopher, Emperor. - Bodley Head: London, 2009, ISBN 9780224072922
Stertz Stephen A. Marcus Aurelius as Ideal Emperor in Late-Antique Greek Thought. // The Classical World. 70:7 (1977), P. 433–39.

Anthony R. Birley. Mark Aurel. Kaiser und Philosoph. - Beck: München, 1977, ISBN 3-406-06760-3
Marc Aurel. Der Reiter auf dem Kapitol. / Detlev von der Burg Hrsg. - Hirmer: München, 1999, ISBN 3-7774-8340-0
Jörg Fündling. Marc Aurel. Kaiser und Philosoph. - Primus Verlag: Darmstadt, 2008, ISBN 978-3-89678-609-8
Cornelius Motschmann. Die Religionspolitik Marc Aurels. - Franz Steiner Verlag: Stuttgart, 2002, ISBN 3-515-08166-6
Klaus Rosen. Marc Aurel. - Rowohlt: Reinbek, 2004, ISBN 3-499-50539-8
Klaus Rosen: Die angebliche Samtherrschaft von Marc Aurel und Lucius Verus. Ein Beitrag der Historia Augusta zum Staatsrecht der Römischen Kaiserzeit. // Historiae Augustae Colloquia. Nov. Ser. I, Macerata 1991, S. 271–285.
Adrogans A.E. Marc Aurel als Kompassnadel. Lebenskunst in der Weltgesellschaft. - Norderstedt, 2004, ISBN 3-8334-1703-X
Pierre Hadot. Die innere Burg. Anleitung zu einer Lektüre Marc Aurels. - Eichborn: Frankfurt am Main, 1997, ISBN 3-8218-0642-7
Rutherford R.B. The meditations of Marcus Aurelius. A study. - Clarendon Press: Oxford, 1989, ISBN 0-19-814755-4

Pierre Grimal. Marc Aurèle. - Paris, 1991

Марк Аврелий. Размышления. / Пер. и прим. А.К. Гаврилова - Наука: Ленинград, 1985, 245 стр.
Гаджикурбанова П. А. «Философские медитации» Марка Аврелия. // MegaLing–2008. Горизонты прикладной лингвистики и лингвистических технологий: Докл. междунар. научн. конф. 24–28 сент. 2008 г., Украина, Крым, Партенит. Симферополь, 2008. С. 42–43.
Марк Аврелий. К себе самому. / Пер. В. Б. Черниговского. - Алетейа-Новый акрополь: Москва, 1998, 224 стр.

Resursi internetā par šo tēmu

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-[[Attēls:Mark_Aurelius.png|right|thumb|200px|]]
+{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
-'''Marks Aurēlijs Antonīns''' (''Marcus Aurelius Antoninus'', 121.-180.) - filosofs [[Stoicisms|stoiķis]] ([[Epiktēts no Hierapoles|Epiktēta]] sekotājs), [[Senā Roma|Romas]] [[imperators]] no [[Antonīnu dinastija]]s.
+|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Marcus Aurelius Antoninus Augustus'''
+|-
+| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Marcus_Aurelius.jpg|200px]]
+|-
+| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Valda'''
+| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 7.03.161.-17.03.180.
+|-
+| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Sieva'''
+| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Faustīna jaunākā
+|-
+| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Bērni'''
+| style="vertical-align: top; text-align: left;" |
+* Annia Aurelia Galeria Faustina (147.~165.)
+* Gemellus Lucillae (148./50.~150.)
+* Annia Aurelia Galeria Lucilla (148./50.-182.)
+* Titus Aelius Antoninus (pirms 151., pēc 03.161.)
+* Titus Aelius Aurelius (pirms 151., pēc 03.161.)
+* Domitia Faustina (pirms 150., pēc 03.161.)
+* Hadrianus (152.–157.)
+* Annia Aurelia Fadilla (159.-pēc 211.)
+* Annia Cornificia Faustina Minor (160.-pēc 211.)
+* Titus Aurelius Fulvus Antoninus (161.–165.)
+* Lucius Aurelius Commodus Antoninus (161.–192.)
+* Marcus Annius Verus Caesar (162.–169.)
+* Vibia Aurelia Sabina (170.-pēc 217.)
+|-
+| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''dinastija'''
+| style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Antonīnu dinastija]]
+|-
+| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Tēvs'''
+| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Annijs Vērs
+|-
+| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Māte'''
+| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Domīcija Lucilla
+|-
+| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Dzimis'''
+| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 26.04.121. Romā
+|-
+| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Miris'''
+| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 17.03.180. Vindobonā (mūsd. Vīne)
+|}
+'''Marks Aurēlijs Antonīns augusts''' (''Marcus Aurelius Antoninus Augustus'', 121.-180.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]] [[Stoicisms|stoiķis]] ([[Epiktēts no Hierapoles|Epiktēta]] sekotājs), [[Senā Roma|Romas]] [[imperators]].
-'''Marks Annijs Katīlijs Sevērs''' dzimis 121. gada 26. aprīlī Romā, Annija Vēra un Domīcijas Lucillas ģimenē. Guvis lielisku klasisko izglītību. 138. gada 5. decembrī iecelts par [[Kvestors|kvestoru]]. Šajā pašā gadā saderinājās ar [[Pijs Antonīns|Pija Antonīna]] meitu Faustīnu. 139. gadā, pēc tēva nāves, Pijs Antonīns viņu adoptēja, un nu tā vārds bija '''Marks Elijs Aurēlijs Vērs cēzars'''. 140. gadā iecelts par [[Konsuls|konsulu]] (145. gadā kļuvis par konsulu otru reizi). Ap 146. gadu sācis nopietni pievērsties filosofijai, uzaicinot par skolotājiem ievērojamākos tā laika domātājus ([[Klaudijs Maksims|Klaudiju Maksimu]], Kvintu Jūniju Rustiku u.c.). 161. gada 1. janvārī kļuva par konsulu trešo reizi (kopā ar savu audžubrāli Lūciju Vēru). Pēc imperatora nāves abi konsuli pārvaldīja valsti kopā, bet pēc Lūcija nāves 169. gadā Marks Aurēlijs valdīja viens. Lielu uzmanību pievērsa valsts tieslietu sistēmas sakārtošanai (ne tik daudz ieviešot ko jaunu, cik sakārtojot un padarot efektīvāku esošo). Centās veicināt [[Senāts Romā|Senāta]] lomas palielināšanos, atgriešanos pie klasiskās antīkās kultūras vērtībām. Kaut izcēlās ar miermīlīgo raksturu, pienākuma spiests 178. gadā personiski vadīja karagājienu pret [[ģermāņi]]em. Pēc vairākām spožām uzvarām mira 180. gada 17. martā mēra epidēmijā Vindobonā (mūsd. Vīne). Pirms nāves par savu pēcteci iecēlis nevis dēlu Kommodu, bet gan meitas līgavaini Gaju Līviju.
+Dzimis kā '''Marks Annijs Katīlijs Sevērs''' (''Marcus Annius Catilius Severus'') 121. gada 26. aprīlī Romā, [[Patricieši|patriciešu]] [[Prētors|prētora]] Annija Vēra (''Annius Verus'') un Domīcijas Lucillas (''Domitia Lucilla'') ģimenē. Māsa Faustīna (''Annia Cornificia Faustina''). Par bērnību zināms maz, tik vien, ka par zēnu interesējies un savā aizgādībā ņēmis imperators Adrians. 8 gadu vecumā uzņemts salliju priesteru kolēģijā. Guvis lielisku klasisko izglītību (skolojies pie Apolonija no Halkedonas). 138. gada 5. decembrī iecelts par [[Kvestors|kvestoru]]. Šajā pašā gadā saderinājās ar [[Pijs Antonīns|Pija Antonīna]] meitu Faustīnu (''Faustina''). Pēc tēva nāves par pusaudzi rūpoējies vectēvs. 139. gadā viņu adoptēja Pijs, Markam nomainot vārdu uz '''Marks Elijs Aurēlijs Vērs cēzars'''. 140. gadā iecelts par [[Konsuls|konsulu]] (145. gadā kļuvis par konsulu otru reizi). 145. gadā apprecējies, laulībā vismaz 13 bērni, no kuriem pilngadību sasniedza tikai dēls Kommods (''Commodus'') un meita Lucilla (''Lucilla''). Laulības dzīve nebija izdevusies - laulātā draudzene mainīja mīļākos kā čigāns zirgus un ar savu dzīvesveido šokēja pat daudz pieredzējušos un uzskatos visai liberālos laikabiedrus. Ap 146. gadu stkal sācis nopietni pievērsties filosofijas studijām (ar ko aizrāvās jau pusaudža gados), uzaicinot par skolotājiem ievērojamākos tā laika domātājus ([[Klaudijs Maksims|Klaudiju Maksimu]], Kvintu Jūniju Rustiku u.c.). 161. gada 1. janvārī kļuva par konsulu trešo reizi ar [[Tribūns|tribūna]] varu (t.i. karaspēka imperatora varu). Pēc Pija nāves martā lūdza [[Senāts Romā|Senātu]] apstiprināt arī viņa audžubrāli Lūciju Vēru par konsulu - pirmais dubultā principāta gadījums Romas vēsturē, - abi augusti pārvaldīja valsti kopā, bet pēc Lūcija nāves 169. gadā Marks Aurēlijs valdīja viens. Lielu uzmanību pievērsa valsts tieslietu sistēmas sakārtošanai (ne tik daudz ieviešot ko jaunu, cik sakārtojot un padarot efektīvāku esošo). Centās veicināt Senāta nozīmes atjaunošanu, atgriešanos pie klasiskās antīkās kultūras vērtībām. Laikabiedru un pavalstnieku cienīts un mīlēts kā viens no dižākajiem Romas valdniekiem. 177. gadā iecēla dēlu Kommodu par līdzvaldītāju, bet 178. gadā personiski vadīja karagājienu pret [[ģermāņi]]em. Pēc vairākām spožām uzvarām mira 180. gada 17. martā (it kā mēra epidēmijā) armijas nometnē Vindobonā (mūsd. Vīne).
 Savus filosofiskos uzskatus aforismu veidā izklāstīja savā vienīgajā darbā "Vienatnē ar sevi". Viņa traktējumā stoicisms pieņem reliģiski mistisku iezīmi. Dievu uzskata par visa pastāvošā pirmpamatu, pasaules saprātu, ar kuru pēc ķermeņa nāves saplūst jebkura individuālā apziņa. Raksturīgs fatālisms, lēnprātības un askētisma sludināšana. Aicināja pilnveidoties tikumiski, iedziļināties sevī un izzinot fatālo nepieciešamību, kas valdot pār pasauli.
-== Literatūra par šo tēmu ==
+==== Literatūra par šo tēmu ====
 * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964. - 257.-258. lpp.
+----
+* Birley Anthony R. Marcus Aurelius: A Biography. - Routledge: New York, 1987, ISBN 0-415-17125-3
+* Richard P. Duncan-Jones. The impact of the Antonine plague. // Journal of Roman Archaeology. Vol. 9, 1996, P. 108–136
+* Barnes Timothy D. Hadrian and Lucius Verus. // Journal of Roman Studies 57:1–2 (1967), P. 65–79.
+* Birley Anthony R. Hadrian to the Antonines. // The Cambridge Ancient History Volume XI: The High Empire, A.D. 70–192. / edited by Alan Bowman, Peter Garnsey, and Dominic Rathbone - Cambridge University Press: New York, 2000, P. 132–94. ISBN 978-0-521-26335-1
+* Champlin Edward. Fronto and Antonine Rome. - Harvard University Press: Cambridge, 1980, ISBN 0-674-32668-7
+* McLynn Frank. Marcus Aurelius: Warrior, Philosopher, Emperor. - Bodley Head: London, 2009, ISBN 9780224072922
+* Stertz Stephen A. Marcus Aurelius as Ideal Emperor in Late-Antique Greek Thought. // The Classical World. 70:7 (1977), P. 433–39.
+----
+* Anthony R. Birley. Mark Aurel. Kaiser und Philosoph. - Beck: München, 1977, ISBN 3-406-06760-3
+* Marc Aurel. Der Reiter auf dem Kapitol. / Detlev von der Burg Hrsg. - Hirmer: München, 1999, ISBN 3-7774-8340-0
+* Jörg Fündling. Marc Aurel. Kaiser und Philosoph. - Primus Verlag: Darmstadt, 2008, ISBN 978-3-89678-609-8
+* Cornelius Motschmann. Die Religionspolitik Marc Aurels. - Franz Steiner Verlag: Stuttgart, 2002, ISBN 3-515-08166-6
+* Klaus Rosen. Marc Aurel. - Rowohlt: Reinbek, 2004, ISBN 3-499-50539-8
+* Klaus Rosen: Die angebliche Samtherrschaft von Marc Aurel und Lucius Verus. Ein Beitrag der Historia Augusta zum Staatsrecht der Römischen Kaiserzeit. // Historiae Augustae Colloquia. Nov. Ser. I, Macerata 1991, S. 271–285.
+* Adrogans A.E. Marc Aurel als Kompassnadel. Lebenskunst in der Weltgesellschaft. - Norderstedt, 2004, ISBN 3-8334-1703-X
+* Pierre Hadot. Die innere Burg. Anleitung zu einer Lektüre Marc Aurels. - Eichborn: Frankfurt am Main, 1997, ISBN 3-8218-0642-7
+* Rutherford R.B. The meditations of Marcus Aurelius. A study. - Clarendon Press: Oxford, 1989, ISBN 0-19-814755-4
+----
+* Pierre Grimal. Marc Aurèle. - Paris, 1991
+----
+* Марк Аврелий. Размышления. / Пер. и прим. А.К. Гаврилова - Наука: Ленинград, 1985, 245 стр.
+* Гаджикурбанова П. А. «Философские медитации» Марка Аврелия. // MegaLing–2008. Горизонты прикладной лингвистики и лингвистических технологий: Докл. междунар. научн. конф. 24–28 сент. 2008 г., Украина, Крым, Партенит. Симферополь, 2008. С. 42–43.
+* Марк Аврелий. К себе самому. / Пер. В. Б. Черниговского. - Алетейа-Новый акрополь: Москва, 1998, 224 стр.
-== Resursi internetā par šo tēmu ==
+==== Resursi internetā par šo tēmu ====
+* [http://www.roman-emperors.org/marcaur.htm Marcus Aurelius (A.D. 161-180) - Online Encyclopedia of Roman Emperors]
+* [http://www.iep.utm.edu/marcus/ Marcus Aurelius (121-180 CE) - Internet Encyclopedia of Philosophy]
 * [http://www.archive.org/details/themeditationsof00marcuoft The meditations of Marcus Aurelius Antoninus]
 ----
+* [http://www.bbkl.de/m/mark_au.shtml Mark Aurel - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon]
+* [https://portal.d-nb.de/opac.htm?query=Woe%3D118577468&method=simpleSearch Literatur von und über Mark Aurel im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
+* [http://www.bam-portal.de/searchExpert.do?action=search&query=Mark+Aurel Mark Aurel  - BAM portal]
+* [http://userpage.fu-berlin.de/~antike/fmi/antike/Aurelius.html Eine Seite zu Kaiser Marc Aurel und seiner Zeit mit Links und einer Bibliographie - Freien Universität Berlin]
+* [http://www.aeria.phil.uni-erlangen.de/photo_html/portrait/roemisch/kaiserzeit/antoninen/marcus_aurelius/marcus.html Verschiedene Porträts Mark Aurels]
+----
+* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/enc_colier/4814/МАРК Марк Аврелий Антонин - Словари и энциклопедии на Академике]
+* [http://www.krugosvet.ru/enc/istoriya/MARK_AVRELI_ANTONIN.html Марк Аврелий Антонин - Онлайн Энциклопедия «Кругосвет»]
+* [http://www.hrono.ru/biograf/bio_m/mark_avreli.html Марк Аврелий, Анний Вер Антонин]
 * [http://www.psylib.ukrweb.net/books/avrel01/txt01.htm Марк Аврелий. Наедине с собой]
+* [http://ancientrome.ru/antlitr/mark-aur/index.htm Марк Аврелий. Размышления. / Перевод А. К. Гаврилова]
 * [http://imwerden.de/cat/modules.php?name=books&pa=showbook&pid=1642 Марк Аврелий. Размышления. / Перевод: князя Л. Урусова (pdf)]
 * [http://fway.org/onlinelib/56-markaurel.html Марк Аврелий. Размышления. / Перевод: С.М. Роговина]
+* [http://lib.ru/POEEAST/AWRELIJ/ Марк Аврелий. Размышления. Отрывки из дневников.  Эклога II (отрывки). - библиотека Максима Мошкова]
+* [http://khazarzar.skeptik.net/books/renan/07/renan07.htm Ренан Э.Ж. Марк Аврелий и конец античного мира.]
+* [http://www.jewniverse.ru/RED/Ostrowski/avreliy_evrei.html Игорь Островкий. Марк Аврелий и евреи.]
-[[Kategorija:M]]
+[[Kategorija:A]]


Valda	7.03.161.-17.03.180.
Sieva	Faustīna jaunākā
Bērni	Annia Aurelia Galeria Faustina (147.~165.) Gemellus Lucillae (148./50.~150.) Annia Aurelia Galeria Lucilla (148./50.-182.) Titus Aelius Antoninus (pirms 151., pēc 03.161.) Titus Aelius Aurelius (pirms 151., pēc 03.161.) Domitia Faustina (pirms 150., pēc 03.161.) Hadrianus (152.–157.) Annia Aurelia Fadilla (159.-pēc 211.) Annia Cornificia Faustina Minor (160.-pēc 211.) Titus Aurelius Fulvus Antoninus (161.–165.) Lucius Aurelius Commodus Antoninus (161.–192.) Marcus Annius Verus Caesar (162.–169.) Vibia Aurelia Sabina (170.-pēc 217.)
dinastija	Antonīnu dinastija
Tēvs	Annijs Vērs
Māte	Domīcija Lucilla
Dzimis	26.04.121. Romā
Miris	17.03.180. Vindobonā (mūsd. Vīne)

Atšķirības starp "Antonīns Marks Aurēlijs" versijām

Pašreizējā versija, 2013. gada 16. maijs, plkst. 14.49

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt