Atšķirības starp "Ķelti" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ķelti''' jeb '''galli''' - [[Indoeiropieši|indoeiropiešu]] valodu saimes [[Cilts|cilšu]] grupa, kas [[Senie laiki|senajos laikos]] apdzīvoja visai plašas teritorijas Eiropā no Donavas vidusteces austrumos, Vezeras upes ziemeļrietumos, [[Kaledonija]]i rietumos, līdz Gibraltāram dienvidos. | + | '''Ķelti''' jeb '''galli''' - [[Indoeiropieši|indoeiropiešu]] valodu saimes [[Cilts|cilšu]] grupa, kas [[Senie laiki|senajos laikos]] apdzīvoja visai plašas teritorijas Eiropā no Donavas vidusteces austrumos, Vezeras upes ziemeļrietumos, [[Kaledonija]]i rietumos, līdz Gibraltāram dienvidos. Ķeltu apdzīvoto teritoriju centrs bija Reinas upes baseinā un [[Gallija|Gallijā]]. Daļēji izspiežot un asimilējot pirms tam tur dzīvojošos [[Pikti|piktus]], ķelti bija apmetušies Lielbritānijas salās, izveidojot vairākas cilšu savienības - britus, skotus un īrus, - savukārt Ibērijas pussalā, daļēji sajaucoties ar ibēriem, izveidojās ķeltu valodā runājošs etnoss ķeltibēri. |
[[Kategorija:Tautas, ciltis]] | [[Kategorija:Tautas, ciltis]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 20. maijs, plkst. 05.28
Ķelti jeb galli - indoeiropiešu valodu saimes cilšu grupa, kas senajos laikos apdzīvoja visai plašas teritorijas Eiropā no Donavas vidusteces austrumos, Vezeras upes ziemeļrietumos, Kaledonijai rietumos, līdz Gibraltāram dienvidos. Ķeltu apdzīvoto teritoriju centrs bija Reinas upes baseinā un Gallijā. Daļēji izspiežot un asimilējot pirms tam tur dzīvojošos piktus, ķelti bija apmetušies Lielbritānijas salās, izveidojot vairākas cilšu savienības - britus, skotus un īrus, - savukārt Ibērijas pussalā, daļēji sajaucoties ar ibēriem, izveidojās ķeltu valodā runājošs etnoss ķeltibēri.
