Atšķirības starp "Antropozofija" versijām
No ''Vēsture''
(jauns) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Antropozofija''' (no sengr.: ''άνθρωπος, anthropos'' - "cilvēks" + ''σοφία, sophia'' - "gudrība") - XIX gs. izveidota eklektiska reliģiski mistiska mācība, [[teozofija]]s paveids, kurā okultiski un panteistiski uzskati sasaistīti ar fragmentiem no visdažādākajām reliģijām, mistiķu koncepcijām (pamatā no pitagoriešu un neoplatoniķu mistikas), [[Gnosticisms|gnosticisma]], [[kabalistika]]s un vācu dabas filosofijas. Koncepcijas pamatā ir ideja par cilvēka dievišķo būtību, kas sasniedzam tikai izredzētajiem. Mācību izveidoja vācu okultists [[Šteiners Rūdolfs|R.Šteiners]] (1861.-1925.) XX gs. sākumā. ''Antropozofijas'' idejas visai spēcīgi ietekmēja [[Nacisms|nacismu]] tā agrīnajā veidošanās stadijā. | '''Antropozofija''' (no sengr.: ''άνθρωπος, anthropos'' - "cilvēks" + ''σοφία, sophia'' - "gudrība") - XIX gs. izveidota eklektiska reliģiski mistiska mācība, [[teozofija]]s paveids, kurā okultiski un panteistiski uzskati sasaistīti ar fragmentiem no visdažādākajām reliģijām, mistiķu koncepcijām (pamatā no pitagoriešu un neoplatoniķu mistikas), [[Gnosticisms|gnosticisma]], [[kabalistika]]s un vācu dabas filosofijas. Koncepcijas pamatā ir ideja par cilvēka dievišķo būtību, kas sasniedzam tikai izredzētajiem. Mācību izveidoja vācu okultists [[Šteiners Rūdolfs|R.Šteiners]] (1861.-1925.) XX gs. sākumā. ''Antropozofijas'' idejas visai spēcīgi ietekmēja [[Nacisms|nacismu]] tā agrīnajā veidošanās stadijā. | ||
| − | == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 22.-23. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 22.-23. lpp. | ||
[[Kategorija:Misticisms]] | [[Kategorija:Misticisms]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. maijs, plkst. 12.09
Antropozofija (no sengr.: άνθρωπος, anthropos - "cilvēks" + σοφία, sophia - "gudrība") - XIX gs. izveidota eklektiska reliģiski mistiska mācība, teozofijas paveids, kurā okultiski un panteistiski uzskati sasaistīti ar fragmentiem no visdažādākajām reliģijām, mistiķu koncepcijām (pamatā no pitagoriešu un neoplatoniķu mistikas), gnosticisma, kabalistikas un vācu dabas filosofijas. Koncepcijas pamatā ir ideja par cilvēka dievišķo būtību, kas sasniedzam tikai izredzētajiem. Mācību izveidoja vācu okultists R.Šteiners (1861.-1925.) XX gs. sākumā. Antropozofijas idejas visai spēcīgi ietekmēja nacismu tā agrīnajā veidošanās stadijā.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 22.-23. lpp.
