Atšķirības starp "Reinbergs Augusts" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Dzimis 1860. gadā Rīgā, [[Krievijas impērija]]s [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. 1877. gadā pabeidzis Rīgas pilsētas [[Ģimnāzija|ģimnāziju]]. 1881. gadā ar izcilību absolvējis Rīgas Politehnikumu. Divus gadus nostrādājis praksē pie arhitekta Roberta Pflūga (1832.-1885.), piedalījās Rīgas pareizticīgo katedrāles būvē (iekštelpu veidošanā).1883. gadā Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā ieguvis III kategorijas graduēta mākslinieka statusu (II kategorijas - 1894. gadā). Divus gadus A. Reinbergs pavadījis studiju ceļojumos Austrijā, Itālijā, Francijā un Vācijā. No 1885. līdz 1886. gadam A. Reinbergs strādājis par asistentu Rīgas Politehnikumā, vienlaikus turpinot studijas pie arhitektūras fakultātes dekāna profesora J.Koha (''Koch''). 80. gadu nekustamo īpašumu krīzes laikā divus gadus strādājis Rīgas-Pleskavas dzelzceļa būvdarbos, no 1888. līdz 1889. gadam paralēli arī par asistentu Rīgas Politehnikumā un par zīmēšanas skolotāju pilsētas [[Reālskola|reālskolā]]. Šajā laikā pievērsās Rīgas arhitektūras vēstures izpētei. Viens no Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājiem (1889.) un tās pirmais priekšsēdētājs. No 1890. līdz 1899. gadam dzīvojis un strādājis Sanktpēterburgā, aktīvi piedaloties gan vietējos, gan starptautiskos arhitektu kongresos Stokholmā, Minhenē, Londonā u.c. Pēc uzvaras Rīgas Otrā pilsētas teātra (t.s. Krievu teātris) projektu konkursā arhitekts atgriezies Rīgā, vadījis teātra ēkas celtniecības darbus, atkal kļuvis par Rīgas Arhitektu biedrības priekšsēdētāju. 1905. gadā viņš kļuvis Rīgas Politehniskā institūta adjunktprofesors, ievēlēts arī par Rīgas Domes locekli. | Dzimis 1860. gadā Rīgā, [[Krievijas impērija]]s [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. 1877. gadā pabeidzis Rīgas pilsētas [[Ģimnāzija|ģimnāziju]]. 1881. gadā ar izcilību absolvējis Rīgas Politehnikumu. Divus gadus nostrādājis praksē pie arhitekta Roberta Pflūga (1832.-1885.), piedalījās Rīgas pareizticīgo katedrāles būvē (iekštelpu veidošanā).1883. gadā Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā ieguvis III kategorijas graduēta mākslinieka statusu (II kategorijas - 1894. gadā). Divus gadus A. Reinbergs pavadījis studiju ceļojumos Austrijā, Itālijā, Francijā un Vācijā. No 1885. līdz 1886. gadam A. Reinbergs strādājis par asistentu Rīgas Politehnikumā, vienlaikus turpinot studijas pie arhitektūras fakultātes dekāna profesora J.Koha (''Koch''). 80. gadu nekustamo īpašumu krīzes laikā divus gadus strādājis Rīgas-Pleskavas dzelzceļa būvdarbos, no 1888. līdz 1889. gadam paralēli arī par asistentu Rīgas Politehnikumā un par zīmēšanas skolotāju pilsētas [[Reālskola|reālskolā]]. Šajā laikā pievērsās Rīgas arhitektūras vēstures izpētei. Viens no Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājiem (1889.) un tās pirmais priekšsēdētājs. No 1890. līdz 1899. gadam dzīvojis un strādājis Sanktpēterburgā, aktīvi piedaloties gan vietējos, gan starptautiskos arhitektu kongresos Stokholmā, Minhenē, Londonā u.c. Pēc uzvaras Rīgas Otrā pilsētas teātra (t.s. Krievu teātris) projektu konkursā arhitekts atgriezies Rīgā, vadījis teātra ēkas celtniecības darbus, atkal kļuvis par Rīgas Arhitektu biedrības priekšsēdētāju. 1905. gadā viņš kļuvis Rīgas Politehniskā institūta adjunktprofesors, ievēlēts arī par Rīgas Domes locekli. | ||
| − | Projektējis Rīgas Otrā (krievu) teātra ēku, Valsts bankas filiāles ēku Rīgā (Kr. Valdemāra ielā 2a), viduslaiku pilsētas imitācija Rīgas 700 gadu jubilejas izstādē 1901. gadā, | + | Projektējis Rīgas Otrā (krievu) teātra ēku, Valsts bankas filiāles ēku Rīgā (Kr. Valdemāra ielā 2a), viduslaiku pilsētas imitācija Rīgas 700 gadu jubilejas izstādē 1901. gadā, īres namu Rīgā (Skolas ielā 3), Igaunijas muižniecības kredītbiedrības ēku [[Rēvele|Rēvelē]], Vidzemes bruņniecības psihiatrisko slimnīcu Strenčos, fon Vulfu kungu māju Taivolas muižā, Valkas apriņķī, u.c. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 24. maijs, plkst. 15.29
Augusts Reinbergs (vc. August Reinberg, kr. Рейнберг Август, 1860.-1908.) - vācbaltiešu arhitekts, viens no nopietnākajiem eklektisma pārstāvjiem Rīgas arhitektūrā.
Dzimis 1860. gadā Rīgā, Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. 1877. gadā pabeidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju. 1881. gadā ar izcilību absolvējis Rīgas Politehnikumu. Divus gadus nostrādājis praksē pie arhitekta Roberta Pflūga (1832.-1885.), piedalījās Rīgas pareizticīgo katedrāles būvē (iekštelpu veidošanā).1883. gadā Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā ieguvis III kategorijas graduēta mākslinieka statusu (II kategorijas - 1894. gadā). Divus gadus A. Reinbergs pavadījis studiju ceļojumos Austrijā, Itālijā, Francijā un Vācijā. No 1885. līdz 1886. gadam A. Reinbergs strādājis par asistentu Rīgas Politehnikumā, vienlaikus turpinot studijas pie arhitektūras fakultātes dekāna profesora J.Koha (Koch). 80. gadu nekustamo īpašumu krīzes laikā divus gadus strādājis Rīgas-Pleskavas dzelzceļa būvdarbos, no 1888. līdz 1889. gadam paralēli arī par asistentu Rīgas Politehnikumā un par zīmēšanas skolotāju pilsētas reālskolā. Šajā laikā pievērsās Rīgas arhitektūras vēstures izpētei. Viens no Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājiem (1889.) un tās pirmais priekšsēdētājs. No 1890. līdz 1899. gadam dzīvojis un strādājis Sanktpēterburgā, aktīvi piedaloties gan vietējos, gan starptautiskos arhitektu kongresos Stokholmā, Minhenē, Londonā u.c. Pēc uzvaras Rīgas Otrā pilsētas teātra (t.s. Krievu teātris) projektu konkursā arhitekts atgriezies Rīgā, vadījis teātra ēkas celtniecības darbus, atkal kļuvis par Rīgas Arhitektu biedrības priekšsēdētāju. 1905. gadā viņš kļuvis Rīgas Politehniskā institūta adjunktprofesors, ievēlēts arī par Rīgas Domes locekli.
Projektējis Rīgas Otrā (krievu) teātra ēku, Valsts bankas filiāles ēku Rīgā (Kr. Valdemāra ielā 2a), viduslaiku pilsētas imitācija Rīgas 700 gadu jubilejas izstādē 1901. gadā, īres namu Rīgā (Skolas ielā 3), Igaunijas muižniecības kredītbiedrības ēku Rēvelē, Vidzemes bruņniecības psihiatrisko slimnīcu Strenčos, fon Vulfu kungu māju Taivolas muižā, Valkas apriņķī, u.c.
Literatūra par šo tēmu
- Krastiņš J. Augusts Reinbergs un Latvijas arhitektūra. // Rīgas jūgendstila muzejā sarīkotajā arhitekta Augusta Reinberga piemiņas vakars, Rīga, 31. marts, 2010.
- Hollander B. Der Gewerbeverein zu Riga in den Jahren 1865 – 1890. Riga, 1890. - Müllersche Buchdruckerei: Riga, 1890
- Gross R. Catalog der Städtischen Gemälde-Sammlung zu Riga. - Riga, 1869
