Atšķirības starp "Samuraji" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. jūnijs, plkst. 11.58

samuraja apbruņojums XV-XVII gs.

Samuraji (jap. 侍) jeb buši (武士 - "karavīrs") - profesionāla karavīru kārta viduslaiku Japānā X-XIX gs., analogs Rietumeiropas bruņniecībai. Apzīmējums samurajs atvasināts no darbības vārda saburau - burt. "sargāt, kalpot". Jēdziens parādās VII-VIII gs, pēc Taika reformām, kad turīgie (kas varēja iegādāties ieročus) zemnieki apvienojās pašaizsardzības vienībās daimjo virsvadībā. Starp daimjo un samurajiem pamazām izveidojās sizerena-vasaļu attiecības, un samuraji pārtapa par daimjo karadraudzi, laika gaitā tie izvērtās par atsevišķu kārtu. No saviem lēņu kungiem samuraji par kalpošanu parasti saņēma atlīdzību graudā (atkarībā no ranga, samurajam pienācās tik un tik koku rīsa, ko nodrošināja tā aizgādībā nodotais atbilstošs zemnieku skaits). Ap X gs. bija izveidjušies gandrīz autonomi bruņoti formējumi katrā novadā - samuraju klani. No klanu vadoņiem (daimjo) imperators rekrutēja provinču gubernatorus. Katra šāda samuraju klana iekšienē attīstījās strikti noteikta hierarhija, disciplīna un militarizēts dzīvesveids. Arī samuraju klanu savstarpējās attiecības noteica vasaļattiecību hierarhija - vājākie, mazākie klani bija lielāko, dižciltīgāko klanu (vairāku samuraju klanus - piemēram, Taira, Minamoto - saistīja asinsradniecības saites ar imperatora ģimeni) vasaļi, bet visi klani bija imperatora vasaļi. Vienīgais samuraju uzdevums bija kalpot savam klanam karā un vingrināties kaujas prasmēs miera laikā. Par spīti reālajai ietekmei, samuraji vienmēr sabiedrības kārtu hierarhijā atradās zemāk par galma aristokrātiju. Sjogunāta laikā no samurajiem komplektēja arī valsts pārvaldes ierēdniecību. Pēc Meidzi reformas lēņu sistēma tika atcelta, samuraju kārta tika likvidēta, tiem aizliegts nēsāt kārtu apliecinošus atribūtus (divus zobenus). No samurajiem izveidojās dižciltīgo zemākā kārta - šizoku, - kurā 1898. gadā bija reģistrētas 2 105 698 personas.

Skat. arī: bušido

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 9., 15. lpp.

• Hiroaki Sato, Legends of the Samurai. - Woodstock, NY, 1985.

• Wolfgang Schwentker. Die Samurai. - CH Beck, München, 2003. ISBN 3-406-47988-X

• Хироаки Сато. Самураи - история и легенды. - Евразия: Санкт-Петербург, 1999 - 416 c. ISBN 5-8071-0012-3

Resursi internetā par šo tēmu

• Kotāns M. Mijamoto Musaši un viņa laiks.
• Kotāns M. GoRinNoSho
• Mijamoto Musaši. Piecu apļu grāmata. (tulkotājs nav zināms)
• Kovaļs V. Kareivja ceļa likumi. // Kempo, marts, 1995.

• Bushi - The MacKinnon Organization Home Page
• The Samurai Archives Japanese History Page
• Japanese Samurai History Forum
• Guide to Japanese Castles
• Japanese History
• Matabei Mototsugu Goto - Samurai Master
• Women Warriors of Japan
• Anthony J. Bryant - re-enacting medieval Japan in the Society for Creative Anachronism
• Samurai - amazing gallery, man, really impressive.
• Henry D. SMITH II. The Forty-Seventh Rōnin and the Chūshingura Imagination. // Japan Review, 2004
• Edward J. Shultz. Ch'oe Ch'unghōn and Minamoto Yoritomo. // Japan Review, 1999
• Sonoda Hidehiro. The Decline of the Japanese Warrior Class, 1840-1880. // Japan Review, 1990

• Зарождение и становление самурайского сословия
• Все о катана - Информация о Японских мечах
• Тёрнбулл Стивен. Самураи. Военная история.
• Рай Дзё Сисэй. Нихон гайси - История сёгуната в Японии. / Перевод, комментарии и приложения В. М. Мендрина.
• Стивен Тёрнбулл. Самураи. Военная история. / Перевод с английского А. Б. Никитина - Евразия: СПб., 1999 (главы из книги)
• Сэнсом Дж.Б. Япония: краткая история культуры. / Перевод с английского А. Б. Никитина - Евразия: СПб., 1999 (главы из книги)