Atšķirības starp "Ungārijas karaliste" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ungārijas karaliste''' - XI gs. izveidojusies | + | '''Ungārijas karaliste''' (un. ''Magyar Királyság'') - XI gs. izveidojusies [[Nomadi|nomadu]] ungāru cilšu valsts Vidusdonavas līdzenumā (mūsdienu Ungārijas rietumos) laikā no 1001. līdz 1918. gadam (arī 1920.-1944.). Sākotnējā struktūra un organizācija veidojusies lielā [[Lielmorāvijas valsts]] ietekmē, ar kuru ungāru vadoņi aktīvi konfliktēja IX-X gs. mijā. 1001. gadā ungāru cilšu vadoni Ištvans (997.-1038.) no [[Arpadu dinastija]]s pieņēma [[Karalis|karaļa]] [[pāvests]] atzina par karali un nosūtīja tam [[regālija]]s. Visai aktīvā militārā ekspansijā ungāri pakļāva [[Transilvānija|Transilvāniju]], [[Vojevodina|Vojevodinu]], slovāku un horvātu ciltis. Sociālo eliti veidoja vadošie ungāri cilšu aristokrātijas klani, bet etniski visai raibā pavalstnieku masa sastāvēja no dienvidu [[Slāvi|slāvu]] ciltīm, un Panonijas līdzenumu migrējušiem [[hazāri]]em (iespējams), [[polovci]]em u.c. ciltīm. |
Skat. arī: [[lauksaimniecība viduslaikos]] | Skat. arī: [[lauksaimniecība viduslaikos]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 13. jūnijs, plkst. 10.56
Ungārijas karaliste (un. Magyar Királyság) - XI gs. izveidojusies nomadu ungāru cilšu valsts Vidusdonavas līdzenumā (mūsdienu Ungārijas rietumos) laikā no 1001. līdz 1918. gadam (arī 1920.-1944.). Sākotnējā struktūra un organizācija veidojusies lielā Lielmorāvijas valsts ietekmē, ar kuru ungāru vadoņi aktīvi konfliktēja IX-X gs. mijā. 1001. gadā ungāru cilšu vadoni Ištvans (997.-1038.) no Arpadu dinastijas pieņēma karaļa pāvests atzina par karali un nosūtīja tam regālijas. Visai aktīvā militārā ekspansijā ungāri pakļāva Transilvāniju, Vojevodinu, slovāku un horvātu ciltis. Sociālo eliti veidoja vadošie ungāri cilšu aristokrātijas klani, bet etniski visai raibā pavalstnieku masa sastāvēja no dienvidu slāvu ciltīm, un Panonijas līdzenumu migrējušiem hazāriem (iespējams), polovciem u.c. ciltīm.
Skat. arī: lauksaimniecība viduslaikos
Literatūra par šo tēmu
- Viduslaiku vēsture. 2. daļa. Metodisks līdzeklis. / red. Grasmane I. - Mācību apgāds: Rīga, 1996. - 130 lpp. ISBN 99845-14-5
