Atšķirības starp "Grāfs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(35 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Grāfs''' (vāc. ''Graf'', fr. ''Comte'', angl. ''Count'', kr. ''Граф'') – sākotnēji, agrajos [[Viduslaiki|viduslaikos]], ieņemamais amats: viena no augstākajām [[karalis|karaļa]] galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls. Jēdziens cēlies no latīņu ''comes'' (pavadonis), un kā ieņemamā amata apzīmējums radies IV gs. Senajā Romā (piem. ''comes sacrarum largitionum'' – galvenais mantzinis).
+
'''Grāfs''' (fr. ''comte'', angl. ''count''<ref>[[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] grāfa statusa apzīmējums sākotnēji bija "ērls" (''earl'' - no skandināvu ''jarl''), taču vēlāk tituls tika piemērots vispārpieņemtajam kā ''Count'').</ref>, sp. ''conde''; vāc. ''Graf'', kr. ''граф''; no vecvc. ''grafio'' un ''gravo'' < no viduslat. ''graffio'' < no gr. ''γραφεύς'' jeb ''grapheus'' - "sekretārs") – pavadonis, uzticības persona: ieņemamais amats, vēlāk tituls Rietumeiropā. Amats un tituls radās [[Franku valsts|Franku valstī]] (no lat. ''comes'' - "pavadonis, palīgs", piem. ''comes sacrarum largitionum'' – "galvenais mantzinis") VI-IX gs. ''grāfs'' (romāņu zemēs [[marķīzs]]) bija viena no augstākajām franku [[Monarhs|monarha]] galma amatpersonām, uzticības persona un teritoriāli administratīvas vienības – grāfistes (''comitatus, shire, county'') vācu zemēs jeb palatināta romāņu zemēs - pārvaldītājs, tiešais karaļa [[vasalis]] un pārstāvis ar tiesu varu. Franku karalis Šarls II Plikpauris savā 877. gada "Kapitulārijā"<ref>Stepanus Baluzius (Étienne Baluze). Capitularia Regum Francorum. - Paris, 1677</ref> juridiski noformulēja grāfa titula pārmantojamību un grāfu politisko patstāvību. Vēlāk amats teritorializējās un kļuva mantojams kopā ar grāfisti (palatinātu) kā [[Lēnis|lēņa]] tituls. Jaunajos laikos, grāfistēm zaudējot savu administratīvo funkciju, viens no augstākajiem [[muižniecība]]s tituliem - [[aristokrātija]]s rangu hierarhijā grāfi atradās pakāpi zemāk par [[Hercogs|hercogiem]]. Vēlajos viduslaikos grāfa tiesības kļuva par civiltiesiskās apgrozības priekšmetu (tās varēja dāvināt, pārdot, ieķīlāt u.tml.). Anglijā pēc ''courtesy title'' principa grāfu vecākajiem dēliem un titula mantiniekiem automātiski pienācās [[Marķīzs|marķīza]] tituls.
  
−
== Komentāri: ==
+
Skat. arī: [[landgrāfs]], [[markgrāfs]], [[pfalcgrāfs]], [[reingrāfs]], [[vildgrāfs]], [[altgrāfs]], [[firstgrāfs]], [[reihsgrāfs]], [[burggrāfs]], [[raugrāfs]], [[gaugrāfs]], [[vikonts]]
  
−
Viduslaikos grāfs bija [[valsts]] administratīvās vienības – grāfistes (''comitatus, shire, county''), palatināta - suverens, tiešais karaļa [[vasalis]] un pārstāvis; jaunajos laikos, grāfistēm zaudējot savu administratīvo funkciju, viens no augstākajiem muižniecības tituliem. Aristokrātijas sociālajā hierarhijā grāfi atradās pakāpi zemāk par [[Hercogs|hercogiem]].
+
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
  
−
Franku karalis Šarls II Plikpauris savā 877. gada kapitulārijā juridiski noformulēja grāfa titula pārmantojamību un grāfu politisko patstāvību. Anglijas karalistē grāfa statusa apzīmējums sākotnēji bija '''Earl''' (no skandināvu ''Jarl''), taču vēlāk tituls tika piemērots vispārpieņemtajam kā ''Count'').
+
{{atsauces}}
  
−
==== Markgrāfs (marķīzs) ====
+
== Literatūra par šo tēmu ==
  
−
'''Markgrāfs''' arī '''Marķīzs''' (vāc. ''Markgraf'', lat. ''Marchisus'', fr. ''Marquis'', angl. ''Marquess''; no „march“ – „pierobežas province“ + „graf“) - franku imperatora Kārļa Lielā laikā radies ieņemamais amats, kas vēlāk pārtapa par titulu: markas kā teritoriālas vienības tika dibinātas visā franku valsts robežjoslā kā nocietināti, militāri patstāvīgi apgabali markgrāfu pakļautībā. <br>
+
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Rīga: Divergens, 2001., 14., 95. lpp.
−
Aristokrātijas hierarhijā marķīza tituls atradās starp grāfa un hercoga tituliem. Anglijā (bez marķizāta valdījuma) titulu bieži piešķīra hercogu vecākajiem dēliem un mantiniekiem, kamēr tie vēl nebija mantojuši tēva titulu.
+
----
−
 
+
* Conrad Schneider: Geschichte des Wild- und Rheingräflichen Hauses, Volkes und Landes auf dem Hundsrücken. 1854 (Nachdruck: Verlag Glaube und Heimat, Birkenfeld 1926)
−
==== Pfalcgrāfs ====
 
−
 
 
−
'''Pfalcgrāfs''' (vāc. ''Pfalzgraf'', angl. ''Count Palatine'' or ''Palsgrave'', no „Pfalz“ - „palatināts“ + „grāfs“), franku karaļvalstī – karaliskais tiesnesis; Vācu nācijas Sv. Romas impērijā – palatināta grāfs (palatināta grāfiste no parastas grāfistes atšķiras ar papildus privilēģijām un autonomu jurisdikciju: te nedarbojās karalistes likumi un tiesneši, bet gan grāfistes jurisdikcija).
 
  
−
'''Palatīns''' jeb '''galma pfalcgrāfs''' (lat. ''Comites palatini caesarei'', vāc. ''Hofpfalzgraf'') - tāpat kā savu monētu kalšanas tiesības liecināja par statusu nobilitātes rangu hierarhijā, arī ģerboņu piešķiršanas tiesības kļuva tikai dažu augstāko aristokrātu prerogatīva. Sv. Romas impērijā aristokrātus, kam [[imperators]] bija piešķīris šādas tiesības, dēvēja par '''palatīniem''' jeb '''galma pfalcgrāfiem'''. „Lielajiem palatīniem“ (Sv. Romas impērijā 100 augstākās aristokrātijas dzimtas), bija tiesības piešķirt pat dižciltību, bet t.s. „mazajiem palatīniem“  bija privilēģija apstiprināt ģerboņus.
+
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
−
==== Reihsgrāfs ====
+
* [http://knowledgerush.com/kr/encyclopedia/Count_palatine/ Count palatine - Knowledgerush.com]
 +
----
 +
* [http://www.geschichtsquellen.de/repOpus_00764.html Capitularia regum Francorum (Kapitularien der fränkischen Könige)]
 +
* [http://www.dmgh.de/de/fs1/object/display/bsb00000876_00005.html Capitularia regum Francorum (Kapitularien der fränkischen Könige) // Monumenta Germaniae Historica]
  
−
'''Reihsgrāfs''' (vāc. ''Reichsgraf'', angl. ''Count of the Empire'') - Vācu nācijas Sv. Romas impērijas „valsts“ grāfs, kura suverens, senjors bija tikai pats imperators.
+
[[Kategorija:Tituli un amati]]
−
 
 
−
==== Firstgrāfs ====
 
−
 
 
−
'''Firstgrāfs''' (vāc. ''Gefürsteter Graf'', angl. ''Princely Count'') – vācu zemju tituls no „Reichsfürst + Graf“.
 
−
 
 
−
==== Burggrāfs ====
 
−
 
 
−
'''Burggrāfs''' (vāc. ''Burggraf'', angl. ''Burgrave'', it. ''Burgravio'') – imperatora, karaļa vai bīskapa iecelta amatpersona, pilsētas (''castle, burgh'') senjors. Savās zemēs iemiesoja augstāko administratīvo, tiesu un militāro varu. Ja konkrētā pilsēta bija tiešajā imperatora valdījumā, tad burggrāfs bija arī reihsgrāfs.
 
−
 
 
−
=== Individuālie tituli ===
 
−
 
 
−
*'''Reingrāfs''' (vāc. Rheingraf, angl. Rhinegrave) - Reinas baseina labā krasta zemju grāfa tituls; arī '''mežgrāfs''' (vāc. ''Wildgraf'', ''Waldgrafe'', ang. ''Wildgrave'', - no lat. ''comites silvestres'') - Reinas-Hesenes (vāc. ''Rheinhessen'') zemju Nahegau grāfu dzimtas atzara tituls. Dažkārt figurē apvienotais tituls "Wild- und Rheingrafen". Tituls vācu zemēs, parādās 1113. gadā, kad to pieņem Nahegau (''Nahegau'') grāfa Emiho VI dēls mežgrāfs Emiho VII (Emicho VII, (1103.–1135.).
 
−
 
 
−
* '''Raugrāfs''' (vāc. ''Raugraf'', angl. ''Raugrave'')
 
−
 
 
−
== Literatūra ==
 
−
 
 
−
* Conrad Schneider: Geschichte des Wild- und Rheingräflichen Hauses, Volkes und Landes auf dem Hundsrücken. 1854 (Nachdruck: Verlag Glaube und Heimat, Birkenfeld 1926)
 
−
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 14. lpp.
 

Pašreizējā versija, 2013. gada 2. jūlijs, plkst. 07.43

Grāfs (fr. comte, angl. count[1], sp. conde; vāc. Graf, kr. граф; no vecvc. grafio un gravo < no viduslat. graffio < no gr. γραφεύς jeb grapheus - "sekretārs") – pavadonis, uzticības persona: ieņemamais amats, vēlāk tituls Rietumeiropā. Amats un tituls radās Franku valstī (no lat. comes - "pavadonis, palīgs", piem. comes sacrarum largitionum – "galvenais mantzinis") VI-IX gs. grāfs (romāņu zemēs marķīzs) bija viena no augstākajām franku monarha galma amatpersonām, uzticības persona un teritoriāli administratīvas vienības – grāfistes (comitatus, shire, county) vācu zemēs jeb palatināta romāņu zemēs - pārvaldītājs, tiešais karaļa vasalis un pārstāvis ar tiesu varu. Franku karalis Šarls II Plikpauris savā 877. gada "Kapitulārijā"[2] juridiski noformulēja grāfa titula pārmantojamību un grāfu politisko patstāvību. Vēlāk amats teritorializējās un kļuva mantojams kopā ar grāfisti (palatinātu) kā lēņa tituls. Jaunajos laikos, grāfistēm zaudējot savu administratīvo funkciju, viens no augstākajiem muižniecības tituliem - aristokrātijas rangu hierarhijā grāfi atradās pakāpi zemāk par hercogiem. Vēlajos viduslaikos grāfa tiesības kļuva par civiltiesiskās apgrozības priekšmetu (tās varēja dāvināt, pārdot, ieķīlāt u.tml.). Anglijā pēc courtesy title principa grāfu vecākajiem dēliem un titula mantiniekiem automātiski pienācās marķīza tituls.

Skat. arī: landgrāfs, markgrāfs, pfalcgrāfs, reingrāfs, vildgrāfs, altgrāfs, firstgrāfs, reihsgrāfs, burggrāfs, raugrāfs, gaugrāfs, vikonts

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Anglijas karalistē grāfa statusa apzīmējums sākotnēji bija "ērls" (earl - no skandināvu jarl), taču vēlāk tituls tika piemērots vispārpieņemtajam kā Count).
  2. ↑ Stepanus Baluzius (Étienne Baluze). Capitularia Regum Francorum. - Paris, 1677

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Rīga: Divergens, 2001., 14., 95. lpp.
  • Conrad Schneider: Geschichte des Wild- und Rheingräflichen Hauses, Volkes und Landes auf dem Hundsrücken. 1854 (Nachdruck: Verlag Glaube und Heimat, Birkenfeld 1926)

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Grāfs&oldid=47463"