Atšķirības starp "Arkebūza" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Arkebūza''' - XV-XVI gs. Eiropā strēlnieka pa stobra galu pielādējama gludstobra [[šautene]], ar īsu laidi un kvēldegļa atslēgu. XVI gs. vidū to sāka aizstāt ar [[Muskete|musketi]]. | + | '''Arkebūza''' - XV-XVI gs. Eiropā strēlnieka pa stobra galu pielādējama gludstobra [[šautene]], ar īsu laidi un kvēldegļa atslēgu. Pildīja tās pašas funkcijas, ko pirms tam veica [[arbalets]]. Visai bieži strēlnieku vienību apbruņojums bija jaukts: daļa bruņoti ar arbaletiem, bet daļa - ar arkebuzām. Šaušanas tehnika zināmā mērā kopēja arbaleta tehniku, paceļot šaujamieroci acu augstumā, taču neatspiežot tā pārāk īso laidi pret plecu (arī sacensībās arbaletisti un arkebuzieri piedalījās vienā kategorijā). XVI gs. vidū to sāka aizstāt ar [[Muskete|musketi]]. |
Skat. arī: [[dragona]] | Skat. arī: [[dragona]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. jūlijs, plkst. 09.33
Arkebūza - XV-XVI gs. Eiropā strēlnieka pa stobra galu pielādējama gludstobra šautene, ar īsu laidi un kvēldegļa atslēgu. Pildīja tās pašas funkcijas, ko pirms tam veica arbalets. Visai bieži strēlnieku vienību apbruņojums bija jaukts: daļa bruņoti ar arbaletiem, bet daļa - ar arkebuzām. Šaušanas tehnika zināmā mērā kopēja arbaleta tehniku, paceļot šaujamieroci acu augstumā, taču neatspiežot tā pārāk īso laidi pret plecu (arī sacensībās arbaletisti un arkebuzieri piedalījās vienā kategorijā). XVI gs. vidū to sāka aizstāt ar musketi.
Skat. arī: dragona
Literatūra par šo tēmu
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
- Šulcs Valters. 1000 šaujamieroči. No viduslaikiem līdz mūsdienām. Tulk. Dainis Poziņš; red. Valdis Klišāns. - Apgāds Zvaigzne ABC: Rīga, 2012. - 336 lpp.
