Atšķirības starp "Čehoslovāku korpuss" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Čehoslovāku korpuss''' jeb '''čehu leģions''' (an. ''Czech and Slovak Legion'', vc. ''Tschechoslowakische Korps, Tschechoslowakische Legion'') - no čehoslovāku karagūstekņiem izveidota Krievijas impērijas armijas vienība (aptuveni 50 000 cilvēku). Pēc Brestas miera noslēgšanas, | + | '''Čehoslovāku korpuss''' jeb '''čehu leģions''' (an. ''Czech and Slovak Legion'', vc. ''Tschechoslowakische Korps, Tschechoslowakische Legion'') - no čehoslovāku karagūstekņiem 1917. gadā izveidota Krievijas impērijas armijas vienība (aptuveni 50 000 cilvēku), ģenerāļa Šokorova (''В.Н.Шокоров'') vadībā. Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsuma]], 1918. gada janvārī Čehoslovāku korpuss pārgāja Sabiedroto pakļautībā, juridiski to ieskaitot Francijas armijā. Pēc [[Brestas miers|Brestas miera]] noslēgšanas, martā padomju valdība deva piekrišanu korpusa evakuācijai pa dzelzceļu caur Pieurāliem un Sibīriju uz Eiropu. Pēc 1918. gada aprīlī notikušās Japānas karaspēka izsēšanās Vladivostokā un atamana [[Semjonovs Grigorijs|Semjonova]] sacelšanās, ešelunu tālākā gaita tika apturēta un uzsāktas sarunas par iespēju korpusu izvest nevis caur Vladivostoku, bet Arhangeļsku. Tas izraisīja čehoslovaku neapmierinātību, baumas par izdošanu Vācijai, un konfliktus ar vietējām [[padomju vara]]s iestādēm. 1918. gada maijā, būdams izkaisīts pa dzelzceļa tīklu daudzos vilcienu sastāvos, čehu leģions sagrāba ieročus un atsacījās atzīt lielinieku varu, uzsākot bruņotu sacelšanos. Kā liecina [[Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome|Sibīrijas un Urālu Latviešu Nacionālās padomes]] Centrālā biroja materiāli, čehoslovāku korpusam bija aktīva sadarbība un ietekme Sibīrijas latviešu organizācijās. |
Skat. arī: [[Ņižņeudinskas kauja]] | Skat. arī: [[Ņižņeudinskas kauja]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 26. jūlijs, plkst. 11.28
Čehoslovāku korpuss jeb čehu leģions (an. Czech and Slovak Legion, vc. Tschechoslowakische Korps, Tschechoslowakische Legion) - no čehoslovāku karagūstekņiem 1917. gadā izveidota Krievijas impērijas armijas vienība (aptuveni 50 000 cilvēku), ģenerāļa Šokorova (В.Н.Шокоров) vadībā. Pēc Oktobra apvērsuma, 1918. gada janvārī Čehoslovāku korpuss pārgāja Sabiedroto pakļautībā, juridiski to ieskaitot Francijas armijā. Pēc Brestas miera noslēgšanas, martā padomju valdība deva piekrišanu korpusa evakuācijai pa dzelzceļu caur Pieurāliem un Sibīriju uz Eiropu. Pēc 1918. gada aprīlī notikušās Japānas karaspēka izsēšanās Vladivostokā un atamana Semjonova sacelšanās, ešelunu tālākā gaita tika apturēta un uzsāktas sarunas par iespēju korpusu izvest nevis caur Vladivostoku, bet Arhangeļsku. Tas izraisīja čehoslovaku neapmierinātību, baumas par izdošanu Vācijai, un konfliktus ar vietējām padomju varas iestādēm. 1918. gada maijā, būdams izkaisīts pa dzelzceļa tīklu daudzos vilcienu sastāvos, čehu leģions sagrāba ieročus un atsacījās atzīt lielinieku varu, uzsākot bruņotu sacelšanos. Kā liecina Sibīrijas un Urālu Latviešu Nacionālās padomes Centrālā biroja materiāli, čehoslovāku korpusam bija aktīva sadarbība un ietekme Sibīrijas latviešu organizācijās.
Skat. arī: Ņižņeudinskas kauja
Literatūra par šo tēmu
- Joan McGuire Mohr. The Czech and Slovak Legion in Siberia, 1917-1922. - McFarland & Co, 2012 - 275 p. ISBN 0786465719
- Лазаревский Вл. Россия и Чехословацкое возрождение: очерк чешско-русских отношений в 1914-1918 г.г. – Градъ Китежъ: Париж, 1927
