Atšķirības starp "Agtes" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Von_Agthe_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Von_Agthe_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''fon Agtes''' (vc. ''von Agthe'', kr. ''Агте'') - vācu izcelsmes Krievijas impērijas muižnieku dzimta [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]]. Dzimta cēlusies no zemneikiem Grossbringenā pie Veimāras, kas jau XVI gs. pārorientējās uz amatniecību un mūziku. XVIII gs. divi brāļi Agtes - Karls Fridrihs un Johans Andreass (1733.-1806.) - pārcēlās uz dzīvi Krievijas impērijas rietumos, kur Karls Fridrihs kā ērģelnieks atrada darbu Rēvelē (mūsd. Tallina), bet Johans Andreass - Ārensburgā, Sāmsalā, kur sākumā nodarbojās ar mūziku, bet tad pārgāja valsts dienestā, uzkalpojoties līdz [[Kolēģijas asesors|kolēģijas asesora]] pakāpei, kas deva tiesības uz [[Dzimtmuižnieki|dzimtmuižnieka]] statusu un ģerboni. | + | '''fon Agtes''' (vc. ''von Agthe'', kr. ''Агте'') - vācu izcelsmes Krievijas impērijas muižnieku dzimta [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]]. Dzimta cēlusies no zemneikiem Grossbringenā pie Veimāras, kas jau XVI gs. pārorientējās uz amatniecību un mūziku. XVIII gs. divi brāļi Agtes - Karls Fridrihs un Johans Andreass (1733.-1806.) - pārcēlās uz dzīvi Krievijas impērijas rietumos, kur Karls Fridrihs kā ērģelnieks atrada darbu Rēvelē (mūsd. Tallina), bet Johans Andreass - Ārensburgā, Sāmsalā, kur sākumā nodarbojās ar mūziku, bet tad pārgāja valsts dienestā, uzkalpojoties līdz [[Kolēģijas asesors|kolēģijas asesora]] pakāpei 1803. gadā, kas deva tiesības uz [[Dzimtmuižnieki|dzimtmuižnieka]] statusu un ģerboni. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 2. septembris, plkst. 07.24
fon Agtes (vc. von Agthe, kr. Агте) - vācu izcelsmes Krievijas impērijas muižnieku dzimta Igaunijas guberņā. Dzimta cēlusies no zemneikiem Grossbringenā pie Veimāras, kas jau XVI gs. pārorientējās uz amatniecību un mūziku. XVIII gs. divi brāļi Agtes - Karls Fridrihs un Johans Andreass (1733.-1806.) - pārcēlās uz dzīvi Krievijas impērijas rietumos, kur Karls Fridrihs kā ērģelnieks atrada darbu Rēvelē (mūsd. Tallina), bet Johans Andreass - Ārensburgā, Sāmsalā, kur sākumā nodarbojās ar mūziku, bet tad pārgāja valsts dienestā, uzkalpojoties līdz kolēģijas asesora pakāpei 1803. gadā, kas deva tiesības uz dzimtmuižnieka statusu un ģerboni.
Literatūra par šo tēmu
- Zigmunde A. Inženieris Gustavs Ādolfs Agte un viņa dzimta. // RTU zinātniskie raksti. 8.sēr., Humanitārās un sociālās zinātnes. – 11.sēj. (2007), 26.-30. lpp.
