Atšķirības starp "Agtes" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Von_Agthe_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Von_Agthe_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''fon Agtes''' (vc. ''von Agthe'', kr. ''Агте'') - vācu izcelsmes Krievijas impērijas muižnieku dzimta [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]]. Dzimta cēlusies no zemniekiem Grossbringenā pie Veimāras, kas jau XVI gs. pārorientējās uz amatniecību un mūziku. XVIII gs. divi brāļi Agtes - Karls Fridrihs un Johans Andreass (1733.-1806.) - pārcēlās uz dzīvi Krievijas impērijas rietumos, kur Karls Fridrihs kā ērģelnieks atrada darbu Rēvelē (mūsd. Tallina), bet Johans Andreass - Ārensburgā (mūsd. Kuresare), Sāmsalā, kur sākumā nodarbojās ar mūziku, bet tad pārgāja valsts dienestā, uzkalpojoties līdz [[Kolēģijas asesors|kolēģijas asesora]] pakāpei 1803. gadā, kas deva tiesības uz [[Dzimtmuižnieki|dzimtmuižnieka]] statusu un ģerboni. | + | '''fon Agtes''' (vc. ''von Agthe'', kr. ''Агте'') - vācu izcelsmes Krievijas impērijas muižnieku dzimta [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]]. Dzimta cēlusies no zemniekiem Grossbringenā pie Veimāras, kas jau XVI gs. pārorientējās uz amatniecību un mūziku. XVIII gs. divi brāļi Agtes - Karls Fridrihs un Johans Andreass (1733.-1806.) - pārcēlās uz dzīvi Krievijas impērijas rietumos, kur Karls Fridrihs kā ērģelnieks atrada darbu Rēvelē (mūsd. Tallina), bet Johans Andreass - Ārensburgā (mūsd. Kuresare), Sāmsalā, kur sākumā nodarbojās ar mūziku, bet tad pārgāja valsts dienestā, uzkalpojoties līdz [[Kolēģijas asesors|kolēģijas asesora]] pakāpei 1803. gadā, kas deva tiesības uz [[Dzimtmuižnieki|dzimtmuižnieka]] statusu un ģerboni. XIX gs. dzimtas vīrieši sāka tradicionāli izvēlēties militāro karjeru, sasniedzot augstas pakāpes Krievijas impērijas armijā. |
| − | |||
| − | |||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 2. septembris, plkst. 08.11
fon Agtes (vc. von Agthe, kr. Агте) - vācu izcelsmes Krievijas impērijas muižnieku dzimta Igaunijas guberņā. Dzimta cēlusies no zemniekiem Grossbringenā pie Veimāras, kas jau XVI gs. pārorientējās uz amatniecību un mūziku. XVIII gs. divi brāļi Agtes - Karls Fridrihs un Johans Andreass (1733.-1806.) - pārcēlās uz dzīvi Krievijas impērijas rietumos, kur Karls Fridrihs kā ērģelnieks atrada darbu Rēvelē (mūsd. Tallina), bet Johans Andreass - Ārensburgā (mūsd. Kuresare), Sāmsalā, kur sākumā nodarbojās ar mūziku, bet tad pārgāja valsts dienestā, uzkalpojoties līdz kolēģijas asesora pakāpei 1803. gadā, kas deva tiesības uz dzimtmuižnieka statusu un ģerboni. XIX gs. dzimtas vīrieši sāka tradicionāli izvēlēties militāro karjeru, sasniedzot augstas pakāpes Krievijas impērijas armijā.
Literatūra par šo tēmu
- Zigmunde A. Inženieris Gustavs Ādolfs Agte un viņa dzimta. // RTU zinātniskie raksti. 8.sēr., Humanitārās un sociālās zinātnes. – 11.sēj. (2007), 26.-30. lpp.
