Atšķirības starp "Arpshovens Karls Valdemārs fon" versijām
m |
m |
||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
* [[Zelta zobens|Sv. Jura Zelta zobens]] (1864.) | * [[Zelta zobens|Sv. Jura Zelta zobens]] (1864.) | ||
| − | * [[Vladimira ordenis|Sv. Vladimira ordenis]], II (1885.), III (1874.), III ar zobeniem (1878.), IV (1872.) | + | * [[Vladimira ordenis|Sv. Vladimira ordenis]], II šķira (1885.), III šķira (1874.), III šķira ar zobeniem (1878.), IV šķira (1872.) |
* [[Staņislava ordenis|Sv. Staņislava ordenis]], I šķira ar zobeniem (1878.), II šķira (1865.) | * [[Staņislava ordenis|Sv. Staņislava ordenis]], I šķira ar zobeniem (1878.), II šķira (1865.) | ||
* [[Annas ordenis|Sv. Annas ordenis]], I šķira (1878.), II šķira (1869.) | * [[Annas ordenis|Sv. Annas ordenis]], I šķira (1878.), II šķira (1869.) | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 13. septembris, plkst. 11.24
barons Karls Valdemārs fon Arpshovens (Karl Woldemar Bar. von Arpshofen, kr. Карл-Владимир Андреевич (Генрихович) Арпсгофен, 1832.-1890.) - Krievijas impērijas armijas virsnieks.
Dzimis 1832. gada 6. decembrī Vaivaras (Vaivara) muižā, Igaunijas guberņā, barona Heinriha (Gerhard Heinrich) fon Arpshovena ģimenē. Izvēlējies militāro karjeru. 1851. gadā absolvēja 1. Kadetu korpusu kā praporščiks, dienējis leibgvardes Semjonovskas pulkā (Лейб-гвардии Семёновский полк), 1864. piedalījās t.s. poļu dumpja apspiešanā. 1867. gadā paaugstināts par pulkvedi. 1868. gadā iecelts par leibgvardes 1. strēlnieku bataljona, vēlāk pulka (1-й стрелковый Его Величества лейб-гвардии полк) komandieri. 1874. gadā iecelts par leibgvardes Lietuvas pulka (Литовский лейб-гвардии полк) komandieri. Ņēmis dalību 1877.-1878. gada gadu krievu-turku karā, militārajās kampaņās Turkestānā. Precējies ar Sofiju, dzim. Bučetiču-Beļickaju ((Вучетич-Белицкая), ģimenē 3 dēli: Stefans (Stephan von Arpshofen, 1885.-?), Andrejs (Andrei von Arpshofen, 1875.-1932.), Valdemārs (Woldemar von Arpshofen, 1884.-?) un 3 meitas. 1877. gadā paaugstināts par ģenerālmajoru. 1877. gadā iekļauts imperatora svītā. 1880. gadā norīkots par Odesas gubernatora vietnieku, pildīja Odesas pilsētas galvas pienākumus. 1884. gadā iecelts par IV strēlnieku brigādes komandieri. 1886. gadā paaugstināts par ģenerālleitnantu. Miris 1890. gada 26. februārī Odesā.
Apbalvojumi:
- Sv. Jura Zelta zobens (1864.)
- Sv. Vladimira ordenis, II šķira (1885.), III šķira (1874.), III šķira ar zobeniem (1878.), IV šķira (1872.)
- Sv. Staņislava ordenis, I šķira ar zobeniem (1878.), II šķira (1865.)
- Sv. Annas ordenis, I šķira (1878.), II šķira (1869.)
- Prūsijas Sarkanā ērgļa ordenis, II šķira (1873.)
- Austrijas Dzelzs kroņa ordenis, II šķira (1874.)
