Atšķirības starp "Arpshovens Karls Valdemārs fon" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
18. rindiņa: 18. rindiņa:
 
* [http://www.geni.com/people/Karl-Woldemar-Bar-von-Arpshofen/6000000021658743582 Karl Woldemar* Bar. von Arpshofen (1832 - 1890) - geni.com]
 
* [http://www.geni.com/people/Karl-Woldemar-Bar-von-Arpshofen/6000000021658743582 Karl Woldemar* Bar. von Arpshofen (1832 - 1890) - geni.com]
 
----
 
----
* [http://genrogge.ru/1kk/f-137.htm Свиты Его Величества генерал-майор барон Арпсгофе, портрет]
+
* [http://genrogge.ru/1kk/f-137.htm Свиты Его Величества генерал-майор барон Арпсгофен, портрет]
  
 
[[Kategorija:A]]
 
[[Kategorija:A]]

Pašreizējā versija, 2013. gada 13. septembris, plkst. 12.03

Karls Valdemārs fon Arpshovens.png
Baron Arpshowen Wappen.png

barons Karls Valdemārs fon Arpshovens (Karl Woldemar, Baron von Arpshowen, kr. Карл-Владимир Андреевич (Генрихович) Арпсгофен, 1832.-1890.) - Baltijas muižnieks, Krievijas impērijas armijas virsnieks.

Dzimis 1832. gada 6. decembrī Vaivaras (Vaivara) muižā, Igaunijas guberņā, barona Heinriha (Gerhard Heinrich) fon Arpshovena ģimenē. Izvēlējies militāro karjeru. 1851. gadā absolvēja 1. Kadetu korpusupraporščiks, dienējis leibgvardes Semjonovskas pulkā (Лейб-гвардии Семёновский полк), 1864. piedalījās t.s. poļu dumpja apspiešanā. 1867. gadā paaugstināts par pulkvedi. 1868. gadā iecelts par leibgvardes 1. strēlnieku bataljona, vēlāk pulka (1-й стрелковый Его Величества лейб-гвардии полк) komandieri. 1874. gadā iecelts par leibgvardes Lietuvas pulka (Литовский лейб-гвардии полк) komandieri. Ņēmis dalību 1877.-1878. gada gadu krievu-turku karā, militārajās kampaņās Turkestānā. Precējies ar Sofiju, dzim. Bučetiču-Beļitcu (Wutschetitsch-Bielitz, Вучетич-Белицкая), ģimenē 3 dēli: Stefans (Stephan, 1885.-?), Andrejs (Andrei, 1875.-1932.), Valdemārs (Woldemar, 1884.-?) un 3 meitas. 1877. gadā paaugstināts par ģenerālmajoru. 1877. gadā iekļauts imperatora svītā. 1880. gadā norīkots par Odesas gubernatora vietnieku, pildīja Odesas pilsētas galvas pienākumus. 1884. gadā iecelts par IV strēlnieku brigādes komandieri. 1886. gadā paaugstināts par ģenerālleitnantu. Miris 1890. gada 26. februārī Odesā.

Apbalvojumi:

Resursi internetā par šo tēmu