Atšķirības starp "Bages af Bū" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Baron_Bagge_af_Boo_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Baron_Bagge_af_Boo_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Barons|baroni]] '''Bages af Bū''' (''Baron Bagge af Boo'') - norvēģu izcelsmes bruņniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]].
 
[[Barons|baroni]] '''Bages af Bū''' (''Baron Bagge af Boo'') - norvēģu izcelsmes bruņniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]].
 +
 +
Senākais dzimtas pārstāvis ir Tords Bage (''Thord Bagge''), kurš bija Dānijas armijas kapteinis un piedalījies Stokholmas aplenkumā, taču 1522. gadā pārgājis Zviedrijas dienestā, kļuvis par Vipuri (Viborgas) pils komandantu. Tā dēls Jakobs Bage (1502.-1577.) tika iecelts bruņinieka kārtā (1556.), Zviedrijas admirālis, komandējis kaujā pie Bornholmas (1563.), kur sagūstījis 3 dāņu kuģus (tāpēc dzimtas ģerboņa klainodā trīs Dānijas karodziņi). 1573. gadā dzimtas ģerbonis tika papildināts ar sarkanu lauku un 3 sudraba lielgaballodēm. XVII gs. nostiprinoties savos dzimtīpašumos, ģimene sāka saukties Bages no Bū. Pēc 1600. gada lielākā daļa dzimtas pārcēlās uz Vāciju, Saksiju., bet daļa uz Baltiju, kur 1731. gadā tika imatrikulēti Vidzemes bruņniecībā, bet 1819. gadā - Kurzemes bruņniecībā. 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] ar ukazu atzina dzimtas tiesības uz baronu titulu.
  
 
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
 
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 17. septembris, plkst. 14.30

Baron Bagge af Boo Wappen.png

baroni Bages af Bū (Baron Bagge af Boo) - norvēģu izcelsmes bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas guberņās.

Senākais dzimtas pārstāvis ir Tords Bage (Thord Bagge), kurš bija Dānijas armijas kapteinis un piedalījies Stokholmas aplenkumā, taču 1522. gadā pārgājis Zviedrijas dienestā, kļuvis par Vipuri (Viborgas) pils komandantu. Tā dēls Jakobs Bage (1502.-1577.) tika iecelts bruņinieka kārtā (1556.), Zviedrijas admirālis, komandējis kaujā pie Bornholmas (1563.), kur sagūstījis 3 dāņu kuģus (tāpēc dzimtas ģerboņa klainodā trīs Dānijas karodziņi). 1573. gadā dzimtas ģerbonis tika papildināts ar sarkanu lauku un 3 sudraba lielgaballodēm. XVII gs. nostiprinoties savos dzimtīpašumos, ģimene sāka saukties Bages no Bū. Pēc 1600. gada lielākā daļa dzimtas pārcēlās uz Vāciju, Saksiju., bet daļa uz Baltiju, kur 1731. gadā tika imatrikulēti Vidzemes bruņniecībā, bet 1819. gadā - Kurzemes bruņniecībā. 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts ar ukazu atzina dzimtas tiesības uz baronu titulu.