Atšķirības starp "Belovi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
baroni '''fon Belovi''' (vc. ''von Below'', kr. ''Беловы'') - prūšu izcelsmes (no Pomerānijas un Meklenburgas) muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. [[Krievijas impērijas Senāts]] 1797. gadā atzina dzimtas tiesības uz barona titulu. Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtai piederēja Roperbeķu (''Roperbeck'') u.c. muižas. | baroni '''fon Belovi''' (vc. ''von Below'', kr. ''Беловы'') - prūšu izcelsmes (no Pomerānijas un Meklenburgas) muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. [[Krievijas impērijas Senāts]] 1797. gadā atzina dzimtas tiesības uz barona titulu. Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtai piederēja Roperbeķu (''Roperbeck'') u.c. muižas. | ||
| − | Šāds uzvārds Austrumeiropā ir visai izplatīts, un Krievijā ir vairākas dzimtas Belovi, no kurām divas (no Simbirskas un Kurskas) bija dižciltīgas, | + | Šāds uzvārds Austrumeiropā ir visai izplatīts, un Krievijā ir vairākas dzimtas Belovi, no kurām divas (no Simbirskas un Kurskas) bija dižciltīgas, taču nav ar Baltijas Beloviem nekādā radniecībā. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 26. septembris, plkst. 13.40
baroni fon Belovi (vc. von Below, kr. Беловы) - prūšu izcelsmes (no Pomerānijas un Meklenburgas) muižniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas provincēs. Krievijas impērijas Senāts 1797. gadā atzina dzimtas tiesības uz barona titulu. Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtai piederēja Roperbeķu (Roperbeck) u.c. muižas.
Šāds uzvārds Austrumeiropā ir visai izplatīts, un Krievijā ir vairākas dzimtas Belovi, no kurām divas (no Simbirskas un Kurskas) bija dižciltīgas, taču nav ar Baltijas Beloviem nekādā radniecībā.
Literatūra par šo tēmu
- Oskar Pusch. Von Below, Ein deutsches Geschlecht aus dem Ostseeraum. - Forschungsstelle Ostmitteleuropa an der Universität Dortmund, Reihe Nr. 27, Dortmund, 1974
