Atšķirības starp "Berensi fon Rautenfeldi" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimtas aizsācējs bija Hanss Heinrihs, kurš no Kēnigsbergas (kristīts 04.02.1699. Kēnigsbergas vecpilsētas baznīcā kā alus darītāja Johana Bērena un viņa otrās sievas Regīnas Villamovius dēls) pārcēlās uz dzīvi Rīgā, 1735. gadā ieguva Rīgas [[pilsoņa tiesības]]. 1737. gadā apprecēja Rīgas rātskunga Eberharda Krīgera meitu Katarīnu Hedvigu Krīgeri. 1752. gadā Vīnē viņš ieguva impērijas [[Barons|barona]] titulu, un nu varēja saukties “fon Rautenfelds”, iegādāties muižas. Laika posmā no 1762. līdz 1777. gadam viņš vienu pēc otras iegādājās Kastrānes, Roneburgas-Noihofas (Jaunraunas), Roneburgas (Raunas) muižas, kuras viņš pēc nāves 1778. gadā atstāja mantojumā saviem dēliem. No tiem dzimta sadalījās 4 līnijās: | Dzimtas aizsācējs bija Hanss Heinrihs, kurš no Kēnigsbergas (kristīts 04.02.1699. Kēnigsbergas vecpilsētas baznīcā kā alus darītāja Johana Bērena un viņa otrās sievas Regīnas Villamovius dēls) pārcēlās uz dzīvi Rīgā, 1735. gadā ieguva Rīgas [[pilsoņa tiesības]]. 1737. gadā apprecēja Rīgas rātskunga Eberharda Krīgera meitu Katarīnu Hedvigu Krīgeri. 1752. gadā Vīnē viņš ieguva impērijas [[Barons|barona]] titulu, un nu varēja saukties “fon Rautenfelds”, iegādāties muižas. Laika posmā no 1762. līdz 1777. gadam viņš vienu pēc otras iegādājās Kastrānes, Roneburgas-Noihofas (Jaunraunas), Roneburgas (Raunas) muižas, kuras viņš pēc nāves 1778. gadā atstāja mantojumā saviem dēliem. No tiem dzimta sadalījās 4 līnijās: | ||
| − | * I līnija - Eberharda (''Rigmundshof'')
| + | * I līnija - Eberharda pēcnācēji, Rembates (''Rigmundshof'')
nams. |
* II līnija - Heinriha pēcnācēji (līnija iznīka 1815.) | * II līnija - Heinriha pēcnācēji (līnija iznīka 1815.) | ||
* III līnija - Johana Georga (''Gross Buschhof'') pēcnācēji | * III līnija - Johana Georga (''Gross Buschhof'') pēcnācēji | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 1. oktobris, plkst. 10.38
baroni Berensi fon Rautenfeldi (Berens von Rautenfeld) - vācu izcelsmes (no Kēnigsbergas) Rīgas birgeru, vēlāk muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā.
Dzimtas aizsācējs bija Hanss Heinrihs, kurš no Kēnigsbergas (kristīts 04.02.1699. Kēnigsbergas vecpilsētas baznīcā kā alus darītāja Johana Bērena un viņa otrās sievas Regīnas Villamovius dēls) pārcēlās uz dzīvi Rīgā, 1735. gadā ieguva Rīgas pilsoņa tiesības. 1737. gadā apprecēja Rīgas rātskunga Eberharda Krīgera meitu Katarīnu Hedvigu Krīgeri. 1752. gadā Vīnē viņš ieguva impērijas barona titulu, un nu varēja saukties “fon Rautenfelds”, iegādāties muižas. Laika posmā no 1762. līdz 1777. gadam viņš vienu pēc otras iegādājās Kastrānes, Roneburgas-Noihofas (Jaunraunas), Roneburgas (Raunas) muižas, kuras viņš pēc nāves 1778. gadā atstāja mantojumā saviem dēliem. No tiem dzimta sadalījās 4 līnijās:
- I līnija - Eberharda pēcnācēji, Rembates (Rigmundshof) nams.
- II līnija - Heinriha pēcnācēji (līnija iznīka 1815.)
- III līnija - Johana Georga (Gross Buschhof) pēcnācēji
- IV līnija - Ludviga Vilhelma (līnija iznīka 1797.) pēcnācēji
Šķiet, dzimta nav asinsradniecībā ar Berensiem.
