Atšķirības starp "Žīdotāji" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Žīdotāji''' (kr. ''жидовствующие'' - no "жид" = "žīds,ebrejs") - [[herēze]] [[Pareizticība|pareizticībā]], kura piekritēji aicināja reformēt Baznīcu, noliedza svēto Trīsvienību, svētbildes, Jēzus līdzvērtību Dievam, kristīšanas sakramentu, Baznīcas hierarhiju un [[Klērs|klēra]] īpašo statusu, aicināja atgriezties pie vienkāršības un vienlīdzības. Mācība radās XV gs. 70. gados [[Novgorodas pilsētrepublika|Novgorodā]], kur to sācis sludināt no Lietuvas lielkņazistes 1471. gadā ieradies ebrejs Sharija, un visai īsā laikā kļuvusi populāra klēra, šļahtas un pilsētnieku vidū. Tās piekritēju vidū bijušas arī visai ietekmīgas personas, piemēram, Maskavijas lielkņaza Joanna III vedekla Helēna (Moldāvijas [[Gospodars|gospodara]] Stefana III meita), ārlietu prikaza [[djaks]] F. Kuricins u.c. | '''Žīdotāji''' (kr. ''жидовствующие'' - no "жид" = "žīds,ebrejs") - [[herēze]] [[Pareizticība|pareizticībā]], kura piekritēji aicināja reformēt Baznīcu, noliedza svēto Trīsvienību, svētbildes, Jēzus līdzvērtību Dievam, kristīšanas sakramentu, Baznīcas hierarhiju un [[Klērs|klēra]] īpašo statusu, aicināja atgriezties pie vienkāršības un vienlīdzības. Mācība radās XV gs. 70. gados [[Novgorodas pilsētrepublika|Novgorodā]], kur to sācis sludināt no Lietuvas lielkņazistes 1471. gadā ieradies ebrejs Sharija, un visai īsā laikā kļuvusi populāra klēra, šļahtas un pilsētnieku vidū. Tās piekritēju vidū bijušas arī visai ietekmīgas personas, piemēram, Maskavijas lielkņaza Joanna III vedekla Helēna (Moldāvijas [[Gospodars|gospodara]] Stefana III meita), ārlietu prikaza [[djaks]] F. Kuricins u.c. | ||
| − | 1490. gadā Baznīcas koncils nosodīja to kā herēzi, [[Ekskomunikācija|ekskomunicējot]] tās sekotājus. Tā kā mācības piekritēju skaits nemazinājās, 1504. gadā tika pieņemts lēmums herēzē pieķertos sodīt ar nāvi uz sārta. XVI gs. vidū žīdotāju mācība atdzima, kad Maskavā izveidojās tās slepenu sekotāju kopiena [[Bajāra bērns|bajāra bērna]] Matveja Baškina vadībā. 1553. gadā Baškinu izslēdza no Baznīcas un ieslodzīja klosterī ([[Opričņina|opričņinas]] laikā it kā esot sadedzināts sārtā). Gadu vēlāk Baznīca vērsās pret Troicas-Sergija klostera [[Igumens|igumenu]] Artemiju, taču tam ar grupu sekotāju izdevās aizbēgt uz Lietuvu. | + | Baznīca sektu atklāja 1487. gadā, tak vairāki tās piekritēji, iedzēruši, sāka daudzīt svētbildes krogū, un tika veikta izmeklēšana. 1490. gadā Baznīcas koncils nosodīja to kā herēzi, [[Ekskomunikācija|ekskomunicējot]] tās sekotājus. Tā kā mācības piekritēju skaits nemazinājās, 1504. gadā tika pieņemts lēmums herēzē pieķertos sodīt ar nāvi uz sārta. XVI gs. vidū žīdotāju mācība atdzima, kad Maskavā izveidojās tās slepenu sekotāju kopiena [[Bajāra bērns|bajāra bērna]] Matveja Baškina vadībā. 1553. gadā Baškinu izslēdza no Baznīcas un ieslodzīja klosterī ([[Opričņina|opričņinas]] laikā it kā esot sadedzināts sārtā). Gadu vēlāk Baznīca vērsās pret Troicas-Sergija klostera [[Igumens|igumenu]] Artemiju, taču tam ar grupu sekotāju izdevās aizbēgt uz Lietuvu. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 14. oktobris, plkst. 11.54
Žīdotāji (kr. жидовствующие - no "жид" = "žīds,ebrejs") - herēze pareizticībā, kura piekritēji aicināja reformēt Baznīcu, noliedza svēto Trīsvienību, svētbildes, Jēzus līdzvērtību Dievam, kristīšanas sakramentu, Baznīcas hierarhiju un klēra īpašo statusu, aicināja atgriezties pie vienkāršības un vienlīdzības. Mācība radās XV gs. 70. gados Novgorodā, kur to sācis sludināt no Lietuvas lielkņazistes 1471. gadā ieradies ebrejs Sharija, un visai īsā laikā kļuvusi populāra klēra, šļahtas un pilsētnieku vidū. Tās piekritēju vidū bijušas arī visai ietekmīgas personas, piemēram, Maskavijas lielkņaza Joanna III vedekla Helēna (Moldāvijas gospodara Stefana III meita), ārlietu prikaza djaks F. Kuricins u.c.
Baznīca sektu atklāja 1487. gadā, tak vairāki tās piekritēji, iedzēruši, sāka daudzīt svētbildes krogū, un tika veikta izmeklēšana. 1490. gadā Baznīcas koncils nosodīja to kā herēzi, ekskomunicējot tās sekotājus. Tā kā mācības piekritēju skaits nemazinājās, 1504. gadā tika pieņemts lēmums herēzē pieķertos sodīt ar nāvi uz sārta. XVI gs. vidū žīdotāju mācība atdzima, kad Maskavā izveidojās tās slepenu sekotāju kopiena bajāra bērna Matveja Baškina vadībā. 1553. gadā Baškinu izslēdza no Baznīcas un ieslodzīja klosterī (opričņinas laikā it kā esot sadedzināts sārtā). Gadu vēlāk Baznīca vērsās pret Troicas-Sergija klostera igumenu Artemiju, taču tam ar grupu sekotāju izdevās aizbēgt uz Lietuvu.
Literatūra par šo tēmu
- Viduslaiku vēsture. 2. daļa. Metodisks līdzeklis. / red. Grasmane I. - Mācību apgāds: Rīga, 1996. - 130 lpp. ISBN 99845-14-5
