Djaks
No ''Vēsture''
Djaks (no gr. διακονος, diákonos - "kalps"; kr. дьяк) - pārvaldes administrācijas kancelejas ("дьячя изба") darbinieks vai vadītājs Maskavas caristē un Krievijas impērijā no XIV līdz XVIII gs (pirms tam "rakstvedis" - писец). Sākotnēji nebrīvs kņaza kalpotājs, mantnīcas un arhīva uzraugs. Vēlāk jau brīvais algotais darbinieks, vietvalža palīgs. Līd ar prikazu izveidošanos, varas administrācijas ierēdnis. Atkarībā no darba vietas, tika dalīti cara, bajāru, Večes, pils, zemstes, klostera u.c. djakos. Augstākā kategorija bija Bajāru domes djaki (no XVI gs.).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 100. lpp.
- Леонтьев А.К., Образование приказной системы управления в Русском государстве. - Москва, 1961
- Богоявленский С.К., Приказные дьяки XVII в. // Исторические записки, т. 1, - Москва, 1937
- Зимин А.А., Дьяческий аппарат в России второй половины XV — первой трети XVI в. // Историч. записки, т. 87, - Москва, 1971
