Atšķirības starp "Brukeni-Foki" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon '''Brukeni, saukti Foki''', jeb '''Brukeni-Foki''' (''von Brucken genannt Fock'') - iespējams, zemgaļu izcelsmes (''Bruknis'')<ref>Šāda leģenda minēta Bukaišu pagasta vēstures aprakstā: [http://tervetesnov.lv/sscms/novads/pagastos/vesture-bukaisi Bukaišu pagasta vēsture]</ref> bruņniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Avotos parādās ap 1600. gadu, kad [[Livonijas ordenis]] izlēņo Bruknim, iesauktam par Foku, Bukaišu zemes, ko tā senči savulaik pārvaldījuši. Par dzimtas ietekmi liecina kaut vai tas, ka 1718. gadā Kurzemes bruņniecības brālīgā konference kā Kurzemes sūtni uz Varšavu deleģēja Kristoferu Johanu fon Brukenu-Foku, lai ziņotu par smago situāciju zemē, par hercogienes Annas prasībām un par krievijas izteiktajiem draudiem, un atrisinātu [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s troņa mantošanas krīzi. | fon '''Brukeni, saukti Foki''', jeb '''Brukeni-Foki''' (''von Brucken genannt Fock'') - iespējams, zemgaļu izcelsmes (''Bruknis'')<ref>Šāda leģenda minēta Bukaišu pagasta vēstures aprakstā: [http://tervetesnov.lv/sscms/novads/pagastos/vesture-bukaisi Bukaišu pagasta vēsture]</ref> bruņniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Avotos parādās ap 1600. gadu, kad [[Livonijas ordenis]] izlēņo Bruknim, iesauktam par Foku, Bukaišu zemes, ko tā senči savulaik pārvaldījuši. Par dzimtas ietekmi liecina kaut vai tas, ka 1718. gadā Kurzemes bruņniecības brālīgā konference kā Kurzemes sūtni uz Varšavu deleģēja Kristoferu Johanu fon Brukenu-Foku, lai ziņotu par smago situāciju zemē, par hercogienes Annas prasībām un par krievijas izteiktajiem draudiem, un atrisinātu [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s troņa mantošanas krīzi. | ||
| − | No īpašumiem mūsdienu Latvijas teritorijā pieminamas Bukaišu (''Fockendorf''), Kalnmuižas (''Hohenberg'') u.c. muižas. | + | No īpašumiem mūsdienu Latvijas teritorijā pieminamas Bukaišu (''Fockendorf''), Kalnmuižas (''Hohenberg''), Lielmēmeles (''Memelhoff'') u.c. muižas. |
==== Atsauces un skaidrojumi ==== | ==== Atsauces un skaidrojumi ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. oktobris, plkst. 10.56
fon Brukeni, saukti Foki, jeb Brukeni-Foki (von Brucken genannt Fock) - iespējams, zemgaļu izcelsmes (Bruknis)[1] bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Avotos parādās ap 1600. gadu, kad Livonijas ordenis izlēņo Bruknim, iesauktam par Foku, Bukaišu zemes, ko tā senči savulaik pārvaldījuši. Par dzimtas ietekmi liecina kaut vai tas, ka 1718. gadā Kurzemes bruņniecības brālīgā konference kā Kurzemes sūtni uz Varšavu deleģēja Kristoferu Johanu fon Brukenu-Foku, lai ziņotu par smago situāciju zemē, par hercogienes Annas prasībām un par krievijas izteiktajiem draudiem, un atrisinātu Kurzemes un Zemgales hercogistes troņa mantošanas krīzi.
No īpašumiem mūsdienu Latvijas teritorijā pieminamas Bukaišu (Fockendorf), Kalnmuižas (Hohenberg), Lielmēmeles (Memelhoff) u.c. muižas.
Atsauces un skaidrojumi
- ↑ Šāda leģenda minēta Bukaišu pagasta vēstures aprakstā: Bukaišu pagasta vēsture
