Atšķirības starp "Bukshevdeni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Buxhoewden_Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Baron_Buxhoewden_Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | ||
| − | baroni un grāfi '''Bukshevdeni''' (vc. ''von Buxhoewden, Buxhöwden, Buxhoeveden'', kr. ''Буксгевдены''), beletristikā arī '''Bukshēvdeni''' - sena vācu izcelsmes (no Lejassaksijas) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Livonijā ieradās XII gs. otrajā pusē. 1795. gadā Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālim Fridriham Vilhelmam fon Bukshevdenam (vc. ''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', kr. ''граф Фёдор Фёдорович Буксгевден'', 1750.–1811.) Prūsijas karalis Fridrihs Vilhelms II dāvāja [[Grāfs|grāfa]] titulu, ko 1797. gadā Krievijā apstiprināja ar imperatora Pāvila I diplomu. | + | baroni un grāfi '''Bukshevdeni''' (vc. ''von Buxhoewden, Buxhöwden, Buxhoeveden'', kr. ''Буксгевдены''), beletristikā arī '''Bukshēvdeni''' - sena vācu izcelsmes (no Lejassaksijas) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Livonijā ieradās XII gs. otrajā pusē. Dzimtas aizsācējs ir pirmā Rīgas Bīskapa Alberta brālis Johans fon Bukshevdens. 1795. gadā Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālim Fridriham Vilhelmam fon Bukshevdenam (vc. ''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', kr. ''граф Фёдор Фёдорович Буксгевден'', 1750.–1811.) Prūsijas karalis Fridrihs Vilhelms II dāvāja [[Grāfs|grāfa]] titulu, ko 1797. gadā Krievijā apstiprināja ar imperatora Pāvila I diplomu. |
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem jāmin pirmo Rīgas bīskapu, impērijas [[Firsts|firstu]] Albertu fon Bukshevdenu (1199.-1229.), otro Leales bīskapu un pirmo Tērbatas bīskapu bīskapu Hermani fon Bukshevdenu (1163.-1248.), Pleskavas kņaza Vladimira znotu Teoderihu fon Bukshevdenu (~1170.-~1230.), Baltijas [[ģenerālgubernators]] (1803.–1810.), ģenerālis, grāfs Fridrihs Vilhelms fon Bukshevdens (vc. ''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', kr. ''граф Фёдор Фёдорович Буксгевден'', 1750.–1811.), Krievijas impērijas vēstnieks Dānijas karalistē (1910.-1917.) Karls fon Bukshevdens. | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem jāmin pirmo Rīgas bīskapu, impērijas [[Firsts|firstu]] Albertu fon Bukshevdenu (1199.-1229.), otro Leales bīskapu un pirmo Tērbatas bīskapu bīskapu Hermani fon Bukshevdenu (1163.-1248.), Pleskavas kņaza Vladimira znotu Teoderihu fon Bukshevdenu (~1170.-~1230.), Baltijas [[ģenerālgubernators]] (1803.–1810.), ģenerālis, grāfs Fridrihs Vilhelms fon Bukshevdens (vc. ''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', kr. ''граф Фёдор Фёдорович Буксгевден'', 1750.–1811.), Krievijas impērijas vēstnieks Dānijas karalistē (1910.-1917.) Karls fon Bukshevdens. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 13. novembris, plkst. 12.14
baroni un grāfi Bukshevdeni (vc. von Buxhoewden, Buxhöwden, Buxhoeveden, kr. Буксгевдены), beletristikā arī Bukshēvdeni - sena vācu izcelsmes (no Lejassaksijas) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Livonijā ieradās XII gs. otrajā pusē. Dzimtas aizsācējs ir pirmā Rīgas Bīskapa Alberta brālis Johans fon Bukshevdens. 1795. gadā Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālim Fridriham Vilhelmam fon Bukshevdenam (vc. Friedrich Wilhelm von Buxhoevden, kr. граф Фёдор Фёдорович Буксгевден, 1750.–1811.) Prūsijas karalis Fridrihs Vilhelms II dāvāja grāfa titulu, ko 1797. gadā Krievijā apstiprināja ar imperatora Pāvila I diplomu.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem jāmin pirmo Rīgas bīskapu, impērijas firstu Albertu fon Bukshevdenu (1199.-1229.), otro Leales bīskapu un pirmo Tērbatas bīskapu bīskapu Hermani fon Bukshevdenu (1163.-1248.), Pleskavas kņaza Vladimira znotu Teoderihu fon Bukshevdenu (~1170.-~1230.), Baltijas ģenerālgubernators (1803.–1810.), ģenerālis, grāfs Fridrihs Vilhelms fon Bukshevdens (vc. Friedrich Wilhelm von Buxhoevden, kr. граф Фёдор Фёдорович Буксгевден, 1750.–1811.), Krievijas impērijas vēstnieks Dānijas karalistē (1910.-1917.) Karls fon Bukshevdens.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Mellera muiža jeb Baltāmuiža, saukta arī Dāla muiža (Weißenhof, Haltermanns Höfchen), Palsmanes (Palzmar), Ruperta u.c. muižas.
