Atšķirības starp "Kloti-Jirgensburgi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Clodt_adH_JUrgensburg.png|thumb|200px|fon Klodi no Jirgensburgas]] | [[Attēls:Clodt_adH_JUrgensburg.png|thumb|200px|fon Klodi no Jirgensburgas]] | ||
| − | baroni fon '''Klodi no Jirgensburgas''' (vc. ''Clodt a.d.H. Jürgensburg'' vai ''Clodt von Jürgensburg'') - vācu izcelsmes (no Vestfales) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]] un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]], [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]] un Iekškrievijā. Šī dzimtas atzara aizsācējs ir Rolfs Klods, kurš ieradās Rēvelē 1515. gadā. Rēveles sindiks, [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestra padomnieks Josts fon Klods (1517.-1572.) saņēma lēnī Jirgensburgas pili (tāpēc šo dzimtas atzaru dēvēja par Klodiem no Jirgensburgas), bet 1566. gadā ar Polijas karaļa patentu kļuva par [[Barons|baronu]]. Tā mazdēlam Johanam Ādolfam (?-1720.), Vidzemes vicegubernatoram, tam esot gūstā Maskavā, Zviedrijas karalis Kārlis XII dāvāja [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. 1745. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā. Dzimtas pārstāvji tradicionāli darbojās kultūras un mākslas sfērās. | + | baroni fon '''Klodi no Jirgensburgas''' (vc. ''Clodt a.d.H. Jürgensburg'' vai ''Clodt von Jürgensburg'') - vācu izcelsmes (no Vestfales) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]] un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]], [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]] un Iekškrievijā. Šī dzimtas atzara aizsācējs ir Rolfs Klods (''Rolof Clodt''), kurš ieradās Rēvelē 1515. gadā. Rēveles sindiks, [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestra padomnieks Josts fon Klods (1517.-1572.) saņēma lēnī Jirgensburgas pili (tāpēc šo dzimtas atzaru dēvēja par Klodiem no Jirgensburgas), bet 1566. gadā ar Polijas karaļa patentu kļuva par [[Barons|baronu]]. Tā mazdēlam Johanam Ādolfam (?-1720.), Vidzemes vicegubernatoram, tam esot gūstā Maskavā, Zviedrijas karalis Kārlis XII dāvāja [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. 1745. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā. Dzimtas pārstāvji tradicionāli darbojās kultūras un mākslas sfērās. |
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landmaršals (1650.–1653.) Gustavs Ādolfs fon Klods-Jirgensburgs (''Gustav Adolf Clodt-Jürgensburg'', 1621.–1681.), ģenerālmajors un gleznotājs Karls fon Klods-Jirgensburgs (kr. ''Барон Карл Фёдорович Клодт фон Юргенсбург''; 1765.-1822.), tēlnieks Peters fon Klods-Jirgensburgs (vc. ''Peter Clodt-Jürgensburg'', kr. ''Пётр Карлович Клодт''; 1805.-1867.), gleznotājs Mihaels fon Klods-Jirgensburgs (''Барон Михаил Петрович Клодт''; 1835.-1914.), gleznotājs Nikolajs fon Klods-Jirgensburgs (''Николай Александрович Клодт фон Юргенсбург (1865.-1918.). | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landmaršals (1650.–1653.) Gustavs Ādolfs fon Klods-Jirgensburgs (''Gustav Adolf Clodt-Jürgensburg'', 1621.–1681.), ģenerālmajors un gleznotājs Karls fon Klods-Jirgensburgs (kr. ''Барон Карл Фёдорович Клодт фон Юргенсбург''; 1765.-1822.), tēlnieks Peters fon Klods-Jirgensburgs (vc. ''Peter Clodt-Jürgensburg'', kr. ''Пётр Карлович Клодт''; 1805.-1867.), gleznotājs Mihaels fon Klods-Jirgensburgs (''Барон Михаил Петрович Клодт''; 1835.-1914.), gleznotājs Nikolajs fon Klods-Jirgensburgs (''Николай Александрович Клодт фон Юргенсбург (1865.-1918.). | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. novembris, plkst. 10.40
baroni fon Klodi no Jirgensburgas (vc. Clodt a.d.H. Jürgensburg vai Clodt von Jürgensburg) - vācu izcelsmes (no Vestfales) bruņniecības dzimta Livonijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās, Somijas lielhercogistē un Iekškrievijā. Šī dzimtas atzara aizsācējs ir Rolfs Klods (Rolof Clodt), kurš ieradās Rēvelē 1515. gadā. Rēveles sindiks, Livonijas ordeņa mestra padomnieks Josts fon Klods (1517.-1572.) saņēma lēnī Jirgensburgas pili (tāpēc šo dzimtas atzaru dēvēja par Klodiem no Jirgensburgas), bet 1566. gadā ar Polijas karaļa patentu kļuva par baronu. Tā mazdēlam Johanam Ādolfam (?-1720.), Vidzemes vicegubernatoram, tam esot gūstā Maskavā, Zviedrijas karalis Kārlis XII dāvāja brīvkunga titulu. 1745. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā. Dzimtas pārstāvji tradicionāli darbojās kultūras un mākslas sfērās.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landmaršals (1650.–1653.) Gustavs Ādolfs fon Klods-Jirgensburgs (Gustav Adolf Clodt-Jürgensburg, 1621.–1681.), ģenerālmajors un gleznotājs Karls fon Klods-Jirgensburgs (kr. Барон Карл Фёдорович Клодт фон Юргенсбург; 1765.-1822.), tēlnieks Peters fon Klods-Jirgensburgs (vc. Peter Clodt-Jürgensburg, kr. Пётр Карлович Клодт; 1805.-1867.), gleznotājs Mihaels fon Klods-Jirgensburgs (Барон Михаил Петрович Клодт; 1835.-1914.), gleznotājs Nikolajs fon Klods-Jirgensburgs (Николай Александрович Клодт фон Юргенсбург (1865.-1918.).
