Atšķirības starp "Kronmani" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Cronmann_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Cronmann_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Kronmani''' (vc. ''von Cronmann'', kr. ''фон Кронманы'') - bruņniecības dzimta Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas diplomāts Fricis Kronmans (''Fritz Cronman'', 1635.-?), valstsvīrs, kara komisārs Hanss Kronmans (''Hans Detterman Cronman'', 1600.-?) | + | fon '''Kronmani''' (vc. ''von Cronmann'', kr. ''фон Кронманы'') - bruņniecības dzimta Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas diplomāts Fricis Kronmans (''Fritz Cronman'', 1635.-?), valstsvīrs, kara komisārs Hanss Kronmans (''Hans Detterman Cronman'', 1600.-?), pulkvedis Joahims Kronmans, Malmes gubernators (1727.-1737.), pulkvedis Johans Kronmans (''Johan Cronman'', 1662-1737), Maskavas junkuru skolas priekšnieks, infantērijas ģenerālis Aleksis Kronmans (''Алексей Алексеевич Кронман'', 1834.-1898.). |
| − | Mūsdienu latvijas un Igaunijas teritorijā dzimtas valdījumā dažādos laika periodos bijušas: Vecķeipenes (''Kaipen''), Alatskivi (''Allatzkiwwi'') u.c. [[muiža]]s. | + | Dzimtas Baltijas līniju aizsācis Hanss Dītermans, bruņinieks Kronmans (''Hans Detterman, adlad Cronman'', ?-1675.), kurš no karalienes Kristīnes 1638. gadā saņēma Ķēču muižu, bet 1640. gadā - dižciltību. |
| + | * Viņa dēls Joahims (''Joachim Cronman'', 1635.-1703.), studējis Tērbatā, īstenoja spožu militāro karjeru, uzkalpojoties par Skones (''Skåne'') pulka komandieri, Narvas garnizona komandieri, [Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņa]] komandantu. | ||
| + | ** Joahima dēls, kapteiņleitnants Gustavs (''Gustaf Vilhelm'', 1668.-1710.) kalpoja tronim kā virsnieks Vidzemē, krita aizstāvot Daugavgrīvas cietoksni. | ||
| + | *** Gustava dēls Joahims (1699.-1745.) kalpoja kā virsnieks Vidzemē, krietni paputināja jau tā karā izpostīto dzimtas īpašumu, pārdodot vairākas muižas. | ||
| + | **** Hanss (''Hans Vilhelm'', 1722.-1754.), [[bruģa tiesa]]s virstiesnesis. | ||
| + | ***** Otto Gustavs (''Otto Gustav'', 1750.-?), obervaktmeistars (majors). | ||
| + | |||
| + | Vidzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1747. gadā. | ||
| + | |||
| + | Mūsdienu latvijas un Igaunijas teritorijā dzimtas valdījumā dažādos laika periodos bijušas: Ķēču (''Fossenberg''), Vecķeipenes (''Kaipen''), Jaunelkšņu (''Ledmannshof, Elkendorf''), Alatskivi (''Allatzkiwwi'') u.c. [[muiža]]s. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. decembris, plkst. 11.34
fon Kronmani (vc. von Cronmann, kr. фон Кронманы) - bruņniecības dzimta Zviedrijā un Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas diplomāts Fricis Kronmans (Fritz Cronman, 1635.-?), valstsvīrs, kara komisārs Hanss Kronmans (Hans Detterman Cronman, 1600.-?), pulkvedis Joahims Kronmans, Malmes gubernators (1727.-1737.), pulkvedis Johans Kronmans (Johan Cronman, 1662-1737), Maskavas junkuru skolas priekšnieks, infantērijas ģenerālis Aleksis Kronmans (Алексей Алексеевич Кронман, 1834.-1898.).
Dzimtas Baltijas līniju aizsācis Hanss Dītermans, bruņinieks Kronmans (Hans Detterman, adlad Cronman, ?-1675.), kurš no karalienes Kristīnes 1638. gadā saņēma Ķēču muižu, bet 1640. gadā - dižciltību.
- Viņa dēls Joahims (Joachim Cronman, 1635.-1703.), studējis Tērbatā, īstenoja spožu militāro karjeru, uzkalpojoties par Skones (Skåne) pulka komandieri, Narvas garnizona komandieri, [Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņa]] komandantu.
- Joahima dēls, kapteiņleitnants Gustavs (Gustaf Vilhelm, 1668.-1710.) kalpoja tronim kā virsnieks Vidzemē, krita aizstāvot Daugavgrīvas cietoksni.
- Gustava dēls Joahims (1699.-1745.) kalpoja kā virsnieks Vidzemē, krietni paputināja jau tā karā izpostīto dzimtas īpašumu, pārdodot vairākas muižas.
- Hanss (Hans Vilhelm, 1722.-1754.), bruģa tiesas virstiesnesis.
- Otto Gustavs (Otto Gustav, 1750.-?), obervaktmeistars (majors).
- Hanss (Hans Vilhelm, 1722.-1754.), bruģa tiesas virstiesnesis.
- Gustava dēls Joahims (1699.-1745.) kalpoja kā virsnieks Vidzemē, krietni paputināja jau tā karā izpostīto dzimtas īpašumu, pārdodot vairākas muižas.
- Joahima dēls, kapteiņleitnants Gustavs (Gustaf Vilhelm, 1668.-1710.) kalpoja tronim kā virsnieks Vidzemē, krita aizstāvot Daugavgrīvas cietoksni.
Vidzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1747. gadā.
Mūsdienu latvijas un Igaunijas teritorijā dzimtas valdījumā dažādos laika periodos bijušas: Ķēču (Fossenberg), Vecķeipenes (Kaipen), Jaunelkšņu (Ledmannshof, Elkendorf), Alatskivi (Allatzkiwwi) u.c. muižas.
Resursi internetā par šo tēmu
- Public Member Photos & Scanned Documents results for Cronmann - ancestry.com
- Cronmann - adelsvapen.com
