Atšķirības starp "Grieķu uguns" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Grieķu uguns''' - [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijā]] VII-X gs. kara flotē izmantots aizdedzinošs maisījums pretinieka kuģu aizdedzināšanai jūras kaujas laikā. Pirmo reizi tiek pieminēta 664. gadā Teofana Grēku atlaidēja (gr. ''Θεοφάνης Ομολογητής, Theophanes Homologetes'', 760.-818.) hronikā, minot, ka to izgudrojis Kaliniks (''Καλλινικός'') no Sīrijas Heliopoles (''Ἡλιουπόλεως'', mūsd. Bālbeka Libānā). | + | '''Grieķu uguns''' - [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijā]] VII-X gs. kara flotē izmantots aizdedzinošs maisījums pretinieka kuģu aizdedzināšanai jūras kaujas laikā. Pirmo reizi tiek pieminēta 664. gadā (Teofans izmanto Aleksandrijas ēru, kurā laika skaitīšana sākas ar pasaules radīšanu 5501. gadā, t.i. apraksta 673. gada notikumus) Teofana Grēku atlaidēja (gr. ''Θεοφάνης Ομολογητής, Theophanes Homologetes'', 760.-818.) hronikā, minot, ka to izgudrojis Kaliniks (''Καλλινικός'') no Sīrijas Heliopoles (''Ἡλιουπόλεως'', mūsd. Bālbeka Libānā). Par "grieķu uguni" to dēvēja svešzemnieki, bet paši bizantieši to min kā "jūras uguni" (''πῦρ θαλάσσιον, pyr thalassion'') vai "slapjo uguni" (''πῦρ ὕγρον, pyr hygron''), dažkārt arī "spožo uguni" (''πῦρ λαμπρόν, pyr lampron'') |
[[Kategorija:Armija un karš]] | [[Kategorija:Armija un karš]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 16. decembris, plkst. 08.49
Grieķu uguns - Bizantijas impērijā VII-X gs. kara flotē izmantots aizdedzinošs maisījums pretinieka kuģu aizdedzināšanai jūras kaujas laikā. Pirmo reizi tiek pieminēta 664. gadā (Teofans izmanto Aleksandrijas ēru, kurā laika skaitīšana sākas ar pasaules radīšanu 5501. gadā, t.i. apraksta 673. gada notikumus) Teofana Grēku atlaidēja (gr. Θεοφάνης Ομολογητής, Theophanes Homologetes, 760.-818.) hronikā, minot, ka to izgudrojis Kaliniks (Καλλινικός) no Sīrijas Heliopoles (Ἡλιουπόλεως, mūsd. Bālbeka Libānā). Par "grieķu uguni" to dēvēja svešzemnieki, bet paši bizantieši to min kā "jūras uguni" (πῦρ θαλάσσιον, pyr thalassion) vai "slapjo uguni" (πῦρ ὕγρον, pyr hygron), dažkārt arī "spožo uguni" (πῦρ λαμπρόν, pyr lampron)
