Atšķirības starp "Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika''' | |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika''' | ||
|- | |- | ||
| − | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls: | + | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:LSPR_Coat_of_Arms.png|130px]] |
|- | |- | ||
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Flag_of_LSPR.png|200px]] | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Flag_of_LSPR.png|200px]] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 15. novembris, plkst. 21.33
| |
| 200px | |
| pastāv | 13.01.1919.-13.01.1920. |
| pārvalde |
|
| galvaspilsēta | Rīga, pēc tam Rēzekne |
| iedzīvotāji | ~ ... |
| maks. platība | ~ ... km2 |
| 200px | |
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR) - valsts mūsdienu Latvijas teritorijā no 1919. gada janvāra līdz 1920. gada janvārim. Izveidojās, latviešu sarkanajiem strēlniekiem 1918.-1919. gados atkarojot latviešu apdzīvoto teritoriju no Vācijas impērijas okupācijas karaspēka, izņemot Liepāju, Aizputi un šo pilsētu apkaimi). LSPR proklamēta 1919. gada 13. janvārī, Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongresā. Kongresā ievēlēja Latvijas centrālo izpildkomiteju (LCIK), kas ievēlēja Latvijas padomju valdību Pētera Stučka vadībā (kas vienlaikus bija arī LCIK prezidijs). Pēc Padomju Krevijas Konstitūcijas parauga tika izveidota LSPR Konstitūcija, par mērķi tika pasludināta sociālisma izveidošana. Atbilstoši lielinieku idejiskajām nostādnēm, valsts iekārta tika organizēta kā zemāko šķiru diktatūra. Vispirms tika izveidotas Politiskās nodaļas, tad reorganizēti revolucionārie tribunāli (Latvijas SPR bija pirmā, kur ieviesa bēdīgi slavenās “troikas”, vēlāk tās pārņēma Padomju Krievija), 1919. gada 24. februārī tika izsludināti noteikumi par “koncentrācijas lēģeru” veidošanu (tos veidoja un uzraudzīja Iekšlietu komisariāts - ministrija, - kur varēja ieslodzīt katru režīmam „kaitīgo elementu” uz “noteiktu vai nenoteiktu laiku”). Pēc atsevišķām ziņām Latvijas koncentrācijas nometnēs tika ieslodzīti aptuveni 10 000 cilvēku. Noteica privātīpašuma tiesību uz zemi atcelšanu un muižu saimniecību nodošanu bez atlīdzības vietējo bezzemnieku padomju pārziņā. Atkāpjoties landesvēra spēku priekšā, LSPR valdība 1919. gada jūlijā pārcēla savu darbību uz Rēzekni. Latvijas armijas uzbrukuma rezultātā LSPR spēki atkāpās uz Padomju Krieviju, kur 1920. gada 13. janvārī Veļikije Lukos paziņoja par savu pašatlaišanu un LSPR pastāvēšanas beigšanos.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 42.-43. lpp.
- Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Zinātne: Rīga, 1988.
- Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
Resursi internetā par šo tēmu
- Šalda V., Mums būs tomēr nepieciešams simulēt Latvijas patstāvību... - LVVA
- Latvijas padomju valdības dekrēts par oficiālos rakstos lietojamām valodām
- Šiliņš J. Latviešu “zvēru dārzi” - koncentrācijas nometnes LSPR
