Atšķirības starp "Freimaņi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
* '''fon Freimaņu no Nurmižiem''' (vc. ''von Freymann a.d.H. Nursie'') dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas majors, ģenerāladjutants Johans Neimans (''Johann Neumann'', ?-1682.), kurš 1666. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, saņemot, titulu, ģerboni un tiesības saukties "von Freymann", kā arī Nēķinu un Kornetu muižas Vidzemē. Dzimta kopš 1666. gada dzīvoja Vidzemē. Zūdot Zviedrijas varai, dzimta zaudēja daudzus īpašumus, attiecīgi, līdzšinējo finansiālo un politisko varenību. Tās pārstāvji lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro dienestu Zviedrijā, Holandē, vēlāk Krievijas impērijā. Kā rezidence kalpoja Nurmiži (''Gut Nurmis'') Rūjienas draudzē, Valmieras apriņķī. Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas dzimtai piederējušas Nēķina jeb Taurenes (''Nötkenshof''), Korneta (''Schreibershof''), Keižu (''Keysen''), Jaunmoku (''Neumocken''), Veclaicenes (''Alt-Laitzen''), Igaunijas teritorijā - Meijeru (''Meyershof''), Vaimelkas (''Waimel-Neuhof''), Jubas (''Quellenhof') u.c. [[muiža]]s. | * '''fon Freimaņu no Nurmižiem''' (vc. ''von Freymann a.d.H. Nursie'') dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas majors, ģenerāladjutants Johans Neimans (''Johann Neumann'', ?-1682.), kurš 1666. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, saņemot, titulu, ģerboni un tiesības saukties "von Freymann", kā arī Nēķinu un Kornetu muižas Vidzemē. Dzimta kopš 1666. gada dzīvoja Vidzemē. Zūdot Zviedrijas varai, dzimta zaudēja daudzus īpašumus, attiecīgi, līdzšinējo finansiālo un politisko varenību. Tās pārstāvji lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro dienestu Zviedrijā, Holandē, vēlāk Krievijas impērijā. Kā rezidence kalpoja Nurmiži (''Gut Nurmis'') Rūjienas draudzē, Valmieras apriņķī. Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas dzimtai piederējušas Nēķina jeb Taurenes (''Nötkenshof''), Korneta (''Schreibershof''), Keižu (''Keysen''), Jaunmoku (''Neumocken''), Veclaicenes (''Alt-Laitzen''), Igaunijas teritorijā - Meijeru (''Meyershof''), Vaimelkas (''Waimel-Neuhof''), Jubas (''Quellenhof') u.c. [[muiža]]s. | ||
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: dragūnu leitnants, Poltavas kaujas varonis Georgs fon Freimanis (''Georg Friedrich von Freymann a.d.H. Nursie'', 1690.-1730.); zinātnieks un pedagogs Otto fon Freimanis (''Ferdinand Otto Ludwig von Freymann a.d.H. Nursie'', 1792.-1836.); Napoleona karu varonis pulkvedis Frīdrihs fon | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: dragūnu leitnants, Poltavas kaujas varonis Georgs fon Freimanis (''Georg Friedrich von Freymann a.d.H. Nursie'', 1690.-1730.); zinātnieks un pedagogs Otto fon Freimanis (''Ferdinand Otto Ludwig von Freymann a.d.H. Nursie'', 1792.-1836.); Napoleona karu varonis pulkvedis Frīdrihs fon Freimanis (''Rudolph Friedrich Ludwig von Freymann a.d.H. Nursie'', 1786.-1850.); Napoleona karu varonis ģenerālmajors Otto fon Freimanis (''Carl Otto Friedrich von Freymann a.d.H. Nursie'', 1788.-1884.); artilērijas ģenerālis Vilhelms fon Freimanis (''Eduard Wilhelm Anton von Freymann a.d.H. Nursie'', 1807.-1861.); Vidzemes [[landrāts]] Hermanis fon Freimanis (''Arthur Hermann Gustav Leo von Freymann a.d.H. Nursie'', 1819.-1904.); |
Pēdējo dzimtas pārstāvi Hermani fon Freimani (''Hermann von Freymann'') 1919. gada 18. martā noslepkavoja latviešu [[lielinieki]], bet dzimtas īpašumus ekspripriēja [[Agrārreforma Latvijā|Agrārreformas]] ietvaros, taču starpkaru periodā Latvijā dzīvoja vairāki fon Freimaņi no Krievijas līnijas, kas bija atbēguši uz senču dzimteni [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] rezultātā. Tie bija spiesti pamest Latviju [[Vācbaltiešu izceļošana|1939.-1940. gadu izceļošanas]] laikā. | Pēdējo dzimtas pārstāvi Hermani fon Freimani (''Hermann von Freymann'') 1919. gada 18. martā noslepkavoja latviešu [[lielinieki]], bet dzimtas īpašumus ekspripriēja [[Agrārreforma Latvijā|Agrārreformas]] ietvaros, taču starpkaru periodā Latvijā dzīvoja vairāki fon Freimaņi no Krievijas līnijas, kas bija atbēguši uz senču dzimteni [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] rezultātā. Tie bija spiesti pamest Latviju [[Vācbaltiešu izceļošana|1939.-1940. gadu izceļošanas]] laikā. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 3. februāris, plkst. 12.03
fon Freimaņi (vc. von Freymann; kr. фон Фрейманы) - vairākas dižciltīgo dzimtas vācu zemēs, Livonijā un vēlākajās Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Somijā.
- fon Freimaņu no Nurmižiem (vc. von Freymann a.d.H. Nursie) dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas majors, ģenerāladjutants Johans Neimans (Johann Neumann, ?-1682.), kurš 1666. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, saņemot, titulu, ģerboni un tiesības saukties "von Freymann", kā arī Nēķinu un Kornetu muižas Vidzemē. Dzimta kopš 1666. gada dzīvoja Vidzemē. Zūdot Zviedrijas varai, dzimta zaudēja daudzus īpašumus, attiecīgi, līdzšinējo finansiālo un politisko varenību. Tās pārstāvji lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro dienestu Zviedrijā, Holandē, vēlāk Krievijas impērijā. Kā rezidence kalpoja Nurmiži (Gut Nurmis) Rūjienas draudzē, Valmieras apriņķī. Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas dzimtai piederējušas Nēķina jeb Taurenes (Nötkenshof), Korneta (Schreibershof), Keižu (Keysen), Jaunmoku (Neumocken), Veclaicenes (Alt-Laitzen), Igaunijas teritorijā - Meijeru (Meyershof), Vaimelkas (Waimel-Neuhof), Jubas (Quellenhof') u.c. muižas.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: dragūnu leitnants, Poltavas kaujas varonis Georgs fon Freimanis (Georg Friedrich von Freymann a.d.H. Nursie, 1690.-1730.); zinātnieks un pedagogs Otto fon Freimanis (Ferdinand Otto Ludwig von Freymann a.d.H. Nursie, 1792.-1836.); Napoleona karu varonis pulkvedis Frīdrihs fon Freimanis (Rudolph Friedrich Ludwig von Freymann a.d.H. Nursie, 1786.-1850.); Napoleona karu varonis ģenerālmajors Otto fon Freimanis (Carl Otto Friedrich von Freymann a.d.H. Nursie, 1788.-1884.); artilērijas ģenerālis Vilhelms fon Freimanis (Eduard Wilhelm Anton von Freymann a.d.H. Nursie, 1807.-1861.); Vidzemes landrāts Hermanis fon Freimanis (Arthur Hermann Gustav Leo von Freymann a.d.H. Nursie, 1819.-1904.);
Pēdējo dzimtas pārstāvi Hermani fon Freimani (Hermann von Freymann) 1919. gada 18. martā noslepkavoja latviešu lielinieki, bet dzimtas īpašumus ekspripriēja Agrārreformas ietvaros, taču starpkaru periodā Latvijā dzīvoja vairāki fon Freimaņi no Krievijas līnijas, kas bija atbēguši uz senču dzimteni pilsoņu kara rezultātā. Tie bija spiesti pamest Latviju 1939.-1940. gadu izceļošanas laikā.
Literatūra par šo tēmu
- Georg von Freymann. Vorwort zum Manuskript der Familienchronik (Auszug) - Berlin, 1927
