Atšķirības starp "Bulla" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Goldsiegel.png|right|thumb|200px|Kārļa V 1356. gada Zelta bullas zīmogs]]
+
[[Attēls:Gramota-maksimiliana.jpg|right|thumb|200px|Sv. Romas impērijas ķeizara Maksimiliana I zelta bulla]]
'''Bulla''' (lat. ''bulla'' - "bumbiņa") - viduslaiku Eiropā apaļš metāla zīmogs valstiski īpaši svarīgu dokumentu apstiprināšanai. Vēlāk - kapsula ar pirmrakstam piekārto zīmogu. Jaunajos laikos pats pirmraksts, [[Monarhs|monarha]] vai [[Pāvests|pāvesta]] rakstveida rīkojums ar likuma spēku.
+
'''Bulla''' (lat. ''bulla'' - "bumbiņa") - viduslaiku Eiropā apaļš metāla zīmogs valstiski svarīgu dokumentu apstiprināšanai. Vēlāk - kapsula ar pirmrakstam piekārto zīmogu. Jaunajos laikos pats pirmraksts, [[Monarhs|monarha]] vai [[Pāvests|pāvesta]] rakstveida rīkojums ar likuma spēku.
  
Svarīgākos aktus (likumus, starptautiskos līgumus u.tml.), kam tika pievienoti zelta zīmogs, dēvēja par '''zelta bullu''' (lat. ''Aurea Bulla'') jeb ''hrisovulām'' (gr. ''Χρυσόβουλλον''). Šī tradīcija tika aizsākta [[Bizantijas impērija|Bizantijā]] un pārņemta arī Rietumeiropā. Zināmākās ir:
+
Svarīgākos aktus (svarīgākos likumus, starptautiskos līgumus, svarīgākos augstākā monarha dekrētus u.tml., uzsverot šo aktu prioritāti), kam tika pievienoti zelta zīmogs, dēvēja par '''zelta bullu''' (lat. ''Aurea Bulla'', gr. ''Χρυσόβουλλον'', vc. ''Goldene Bulle'', an. ''Golden Bull'', kr. ''Золотая булла'') jeb ''hrisovulām'' (gr. ''Χρυσόβουλλον''). Šī tradīcija tika aizsākta [[Austrumromas impērija|Bizantijā]] un pārņemta arī Rietumeiropā. Zināmākās ir:
 
* pāvesta Innocenta II 1136. gada Zelta bulla
 
* pāvesta Innocenta II 1136. gada Zelta bulla
 
* ķeizara Frīdriha II 1212. gada Zelta bulla
 
* ķeizara Frīdriha II 1212. gada Zelta bulla
19. rindiņa: 19. rindiņa:
 
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992, 331. lpp.
 
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992, 331. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 160. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 160. lpp.
 +
* Ārvalstu tiesību avoti (no vissenākajiem laikiem līdz 1689. gadam) / sast. Blūzma V., Zemītis G., Osipova S. - Turība: Rīga, 2007., 262.-286. lpp.
 
----
 
----
 
* Агоштон М. Великокняжеская печать 1497 г.: К истории формирования русской государственной. - Древлехранилище: Тула, 2005, 464 c. ISBN 5-93646-088-6  (Москва, 2005)
 
* Агоштон М. Великокняжеская печать 1497 г.: К истории формирования русской государственной. - Древлехранилище: Тула, 2005, 464 c. ISBN 5-93646-088-6  (Москва, 2005)
 +
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 +
* [http://www.landesarchiv-bw.de/web/47841 Aufzählung der Exemplare und der Kapitel, Beschreibung des Siegels - Präsentation im Hauptstaatsarchiv Stuttgart (Landesarchiv Baden-Württemberg)]
 +
* [http://www.handschriftencensus.de/werke/747 Goldene Bulle // Handschriftencensus]
 +
* [http://www.stadtgeschichte-ffm.de/artikel/koenigswahl.html Königswahlen und die Goldene Bulle - Institut für Stadtgeschichte Karmeliterkloster]
  
 
[[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]
 
[[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]
 
[[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]]
 
[[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]]

Pašreizējā versija, 2014. gada 4. februāris, plkst. 08.12

Sv. Romas impērijas ķeizara Maksimiliana I zelta bulla

Bulla (lat. bulla - "bumbiņa") - viduslaiku Eiropā apaļš metāla zīmogs valstiski svarīgu dokumentu apstiprināšanai. Vēlāk - kapsula ar pirmrakstam piekārto zīmogu. Jaunajos laikos pats pirmraksts, monarha vai pāvesta rakstveida rīkojums ar likuma spēku.

Svarīgākos aktus (svarīgākos likumus, starptautiskos līgumus, svarīgākos augstākā monarha dekrētus u.tml., uzsverot šo aktu prioritāti), kam tika pievienoti zelta zīmogs, dēvēja par zelta bullu (lat. Aurea Bulla, gr. Χρυσόβουλλον, vc. Goldene Bulle, an. Golden Bull, kr. Золотая булла) jeb hrisovulām (gr. Χρυσόβουλλον). Šī tradīcija tika aizsākta Bizantijā un pārņemta arī Rietumeiropā. Zināmākās ir:

  • pāvesta Innocenta II 1136. gada Zelta bulla
  • ķeizara Frīdriha II 1212. gada Zelta bulla
  • ķeizara Frīdriha II 1213. gada Zelta bulla
  • ķeizara Frīdriha II 1214. gada Zelta bulla
  • Ungārijas karaļa Endres II 1222. gada Zelta bulla
  • ķeizara Frīdriha II 1226. gada Zelta bulla
  • Ungārijas karaļa Belas IV 1242. gada Zelta bulla
  • Ungārijas karaļa Belas IV 1267. gada Zelta bulla
  • Bohēmijas karaļa Kārļa I 1348. gada Zelta bulla
  • ķeizara Kārļa V 1356. gada Zelta bulla
  • ķeizara Leopolda I 1702. gada Zelta bulla

Literatūra par šo tēmu

  • Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992, 331. lpp.
  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 160. lpp.
  • Ārvalstu tiesību avoti (no vissenākajiem laikiem līdz 1689. gadam) / sast. Blūzma V., Zemītis G., Osipova S. - Turība: Rīga, 2007., 262.-286. lpp.

  • Агоштон М. Великокняжеская печать 1497 г.: К истории формирования русской государственной. - Древлехранилище: Тула, 2005, 464 c. ISBN 5-93646-088-6 (Москва, 2005)

Resursi internetā par šo tēmu