Atšķirības starp "Frīzendorfi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Friesendorff_Wappen.png|right|thumb|200px|brīvkungi]] | [[Attēls:Friesendorff_Wappen.png|right|thumb|200px|brīvkungi]] | ||
| − | brīvkungi un baroneti fon '''Frīzendorfi''' (vc. ''von Friesendorff, Fresendorff''; kr. ''фон Фризендорф, Фрезендорф'') - vācu izcelsmes [[bruņniecība]]s dzimta Zviedrijā, Vācijā, Anglijā, [[Livonija|Livonijā]] un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. 1620. gadā dzimtas Livonijas līnija ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Dzimtas dižciltības aizsācējs ir | + | brīvkungi un baroneti fon '''Frīzendorfi''' (vc. ''von Friesendorff, Fresendorff''; kr. ''фон Фризендорф, Фрезендорф'') - vācu izcelsmes [[bruņniecība]]s dzimta Zviedrijā, Vācijā, Anglijā, [[Livonija|Livonijā]] un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. 1620. gadā dzimtas Livonijas līnija ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Dzimtas dižciltības aizsācējs ir diplomāts un valstsvīrs, 1. [[baronets]] Johans fon Frīzendorfs (''Riksfriherre Sir Johan Fredrik von Friesendorff, 1st Baronet, Kt'', 1617.–1669.) no Frīzendorfu Zviedrijas atzara, kurš 1665. gadā tika iecelts par Sv. Romas impērijas [[Barons|baronu]] (1705. gadā - Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkungu]]). Viņa dēls Johans (an. ''Johan Fridrich Frisendorph'', 2nd Baronet. 1657.-1725.) turpināja baronetu līniju, bet Karls (''Carl Gustaf Frisendorph'', 1663.-1715.) - brīvkungu līniju (''Baron von Friesendorff''). 1876. gadā dzimtas tiesības uz barona titulu apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Cēsu [[landfogts]] (1455.-1460.) Heinrihs fon Frīzendorfs (''Heinrich von Friesendorf''); daudzu Rīgas krāšāņāko namu projektētājs arhitekts Edgars fon Frīzendorfs (''Edgar von Friesendorff'', kr. ''Эдвард Эдгар Вольдемар Фризендорф'', 1881.–1945.). |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 20. februāris, plkst. 13.12
brīvkungi un baroneti fon Frīzendorfi (vc. von Friesendorff, Fresendorff; kr. фон Фризендорф, Фрезендорф) - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā, Vācijā, Anglijā, Livonijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. 1620. gadā dzimtas Livonijas līnija ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Dzimtas dižciltības aizsācējs ir diplomāts un valstsvīrs, 1. baronets Johans fon Frīzendorfs (Riksfriherre Sir Johan Fredrik von Friesendorff, 1st Baronet, Kt, 1617.–1669.) no Frīzendorfu Zviedrijas atzara, kurš 1665. gadā tika iecelts par Sv. Romas impērijas baronu (1705. gadā - Zviedrijas brīvkungu). Viņa dēls Johans (an. Johan Fridrich Frisendorph, 2nd Baronet. 1657.-1725.) turpināja baronetu līniju, bet Karls (Carl Gustaf Frisendorph, 1663.-1715.) - brīvkungu līniju (Baron von Friesendorff). 1876. gadā dzimtas tiesības uz barona titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Cēsu landfogts (1455.-1460.) Heinrihs fon Frīzendorfs (Heinrich von Friesendorf); daudzu Rīgas krāšāņāko namu projektētājs arhitekts Edgars fon Frīzendorfs (Edgar von Friesendorff, kr. Эдвард Эдгар Вольдемар Фризендорф, 1881.–1945.).
