Atšķirības starp "Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 16. novembris, plkst. 14.58

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika

pastāv	21.07.1940.-04.05.1990.
pārvalde	PSKP CK LKP CK Augstākā padome Ministru padome rajonu un pilsētu LKPK
galvaspilsēta	Rīga
iedzīvotāji	~ 2 666 600
maks. platība	~ 64 589 km2

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika (kr. Латвийская Советская Социалистическая Республика) - administratīva vienība ar savu pašpārvaldi PSRS sastāvā, province, kas izveidojās 1940. gada jūnijā notikušās Latvijas Republikas okupācijas rezultātā un pastāvēja līdz 80. gadu beigu t.s. dziesmotajām revolūcijām, kad 1990. gada maijā tika proklamēta Latvijas Republikas atjaunošana un suverenitāte. Latvijas PSR nebija starptautisku attiecību (tā nebija starptautisko tiesību subjekts), tai nebija suverenitātes savā teritorijā, nebija savas valūtas, pilsonības, tiesu sistēmas, armijas u.c. valsts atribūtu. Administratīvi teritoriālā pārvalde atbilda visā PSRS pastāvošajai sistēmai (rajoni apriņķu vietā utt.). Par valsts iekārtu bija pasludināts sociālisms ar vienpartijas sistēmu. Politiskā opozīcija nebija iespējama un tika apspiesta pat visniecīgākajos izpausmes veidos. 1940. un 1949. gados tika veiktas plašas Latvijas iedzīvotāju deportācijas uz mazapdzīvotiem PSRS austrumu apgabaliem. Paralēli citu viedokļu apspiešanai, valsts represīvās struktūras pēc pēckara juku laikiem līdz minimumam bija samazinājušas noziedzības līmeni. Privātīpašuma tiesības ļoti ierobežotas (tiesības tikai uz kustamo īpašumu un minimālu nekustamo īpašumu). Visi ražošanas līdzekļi (rūpnīcas, to iekārtas, zvejas kuģi, sabiedriskais transports utt.) piederēja valstij, zemnieku saimniecības tika likvidētas (atļauti tikai t.s. piemājas dārziņi), to vietā lauksaimniecībā nodarbinātie tika apvienoti t.s. kolektīvajās saimniecībās (kolhozos) un padomju saimniecībās (sovhozos). Centralizēta plānošanas sistēma, kuras pamatā bija centralizēti piecgadu plāni, sadalīti gada plānos, kuru izpilde bija obligāta, īstenojot PSRS pieņemto industrializācijas un lauksaimniecības kolektivizācijas politiku. 50. gados sākās visai izteikta migrācija no citām PSRS provincēm ("republikām") uz Latvijas PSR, tā mainot demogrāfisko situāciju, sadzīvē un valsts pārvaldē sāka dominēt krievu valoda (liela daļa latviešu sāka justies kā otrās šķiras pilsoņi savā zemē). Tika ieviestas plaša sociālo garantiju sistēma (bezmaksas pamat-, vidējā un augstākā izglītība, studējošo stipendiju sistēma, bezmaksas medicīnas pakalpojumi, vispārēja pensiju sistēma u.c.), likvidēts bezdarbs, valsts pilnībā finansēja zinātnes, kultūras un sporta dzīvi (teātrus, korus, mākslinieciskās pašdarbības biedrības un klubus, sporta komandas un individuālās nodarbības, ekstrēmo tūrismu, tā ekipējumu, transportu utt.), kas tai iedzīvotāju daļai, kura pieņēma pastāvošo varu, deva lielu daudzumu sociālo garantiju un stabilu, no stresiem brīvu sadzīvi. Sabiedriskā un saimnieciskā dzīve tika strikti reglamentēta un to kontrolēja Latvijas Komunistiskā partija un tās augstākā institūcija - Centrālā komitejā (LKP CK). Savukārt to vadīja un kontrolēja (ieceļot vai atceļot "republikas" vadību) valdība un PSKP CK Maskavā. 80. gadu otrajā pusē, nākot pie varas jaunai PSKP ideologu un politiķu paaudzei M. Gorbačova vadībā, valstī (līdz ar to arī LPSR) tika uzsāktas politiksās un ekonomiskās reformas, kuru rezultātā parādījās puzlegāla, pēc tam legāla politiskā opozīcija un sākās t.s. PSRS sabrukums. 1989.-1990. gados sākās šķelšanās Latvijas komunistiskajā partijā un Augstākajā padomē. 1990. gada 4. maijā notika AP pieņēma Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un, attiecīgi, LPSR atzīšanu par neesošu. De facto Latvijas teritoriju vēl kādu laiku kontrolēja PSRS spēka struktūras, līdz pat 1992. gada pavasarim joprojām apgrozībā vēl bija PSRS nauda, spēkā bija PSRS likumdošana, kuras nomaiņa norisa visai pakāpeniski.

Nosaukums citās valodās:

• krieviski: Латвийская Советская Социалистическая Республика, vai Латвийская ССР
• vāciski: Lettische Sozialistische Sowjetrepublik, arī Lettische SSR
• angliski: Latvian Soviet Socialist Republic, arī Latvian SSR
• franciski: République socialiste soviétique de Lettonie, vai RSS de Lettonie

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters. P. - Divergens: Rīga, 2001., 43. lpp.
• Migranti Latvijā 1944-1989. Dokumenti. / sast. Riekstiņš J. - Latvijas Valsts arhīvs: Rīga, 2004., ISBN 9984954811

• Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967

• Ito Takayuki (ed.), Facing up to the Past: Soviet Historiography under Perestroika. - Hokkaido University: Sapporo, 1989
• Markwick, Roger D. Rewriting History in Soviet Russia: The Politics of Revisionist Historiography, 1956-1974. - Palgrave: N.Y., 2001

Resursi internetā par šo tēmu

• Latvijas Tautas saeimas Deklarācija par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā.
• Kārtība, kādā izbeidzama Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošana (23.03.99.)
• Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija par Latvijas valsts suverenitāti.
• LR likums Par grozījumiem Latvijas PSR kriminālprocesa kodeksā, Latvijas PSR civilprocesa kodeksā, Latvijas PSR labošanas darbu kodeksā un Latvijas PSR likumā «Par Latvijas PSR tiesu iekārtu» sakarā ar likumu «Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā»
• LPSR Augstākās padomes lēmums par latviešu valodas statusu.
• LPSR Zinātņu akadēmijas politiskā "tīrīšana" 1950. gadā.
• LPSR Tieslietu ministri
• Krūmiņš G. Kā nesenā pagātnē tika pieņemti pirmie ar agrāro reformu Latvijā saistītie likumi. // Latvijas avīze. 21.07.2007.
• Dreimane J. Latvijas bibliotēkas otrās padomju okupācijas gados. (promocijas darba kopsavilkums)

• Švābe, Arveds. The Story of Latvia, Chapter 9 — Lies and Violence as Instruments of Russian Policy. Latvian National Foundation, 1949