Atšķirības starp "Bataljons" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (17 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bataljons''' ( | + | '''Bataljons''' (an. ''battalion'', fr. ''bataillon'', vc. ''Bataillon'', kr. ''батальон''; no it. ''battaglia'' - "vienība"), '''batālija''' - taktiska pamatapakšvienība lielākās daļas valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]], ko veido 3-4 [[rota]]s (500-900 vīru). Ietilpst [[Pulks|pulkā]] (3-5 bataljoni veido pulku) vai [[Brigāde|brigādē]]. Jaunākajos laikos, līdz ar regulāro armiju, dalījumu ''bataljonos'' ieviesa visās ieroču šķirās (artilērijā [[divizions]]). |
| + | |||
| + | XIV-XV gs. ar jēdzienu ''bataljons'' apzīmēja [[Pīķneši|pīķnešu]] un [[Alebardisti|alebardistu]] [[karē]] ([[batālija]]) - 100x100 vīri, kas veidoja "pīķu mežu" (dūmu klāta kaujas lauka apstākļos kompakta vienība labāk pakļāvās komandiera pavēlēm, nekā izstiepta līnijā, kā arī bija manevrētspējīgāka). Taktiskā ziņā XVII gs. batālija tika sadalīta 4 [[karē]], lai mazinātu pretinieka artilērijas uguns apdraudējumu (8 000-10 000 vīru). Bataljona lielums bija mainīgs, atkarībā no laika un vietas, piemēram, XVII gs. pirmajā pusē Zviedrijas karalistes armijā bataljonu veidoja 4 [[rota]]s - 600 vīri, Nīderlandes bataljonā bija ap 500 vīru, savukārt Ungārijas karaļa armijas bataljonā pat 1000 vīru. | ||
| + | |||
| + | === 1. Pasaules kara laikā === | ||
| + | |||
| + | * [[Krievijas impērija]]s armijā: | ||
| + | ** '''kājnieku bataljons''' - 4 kājnieku rotas, ložmetēju komanda (8 [[Ložmetējs|ložm.]]), izlūku un sakaru komanda; | ||
| + | ** '''strēlnieku bataljons''' - 4 rotas, ložmetēju komanda (8 ložm.) un [[artilērijas divizions]]. | ||
| + | ** [[latviešu strēlnieku bataljons]] - 4 rotas, ložmetēju komanda, sakarnieku komanda, jātnieku izlūku-spridzinātāju komanda, kājnieku izlūku komanda, ārrindas komanda (kopā 26 virsnieki, 6 kara ierēdņi, 1246 apakšvirsnieki un strēlnieki, 8 [[Savvaļnieks|savvaļnieki]]). | ||
| + | * [[Vācijas impērija]]s armijā | ||
| + | ** '''kājnieku bataljons''' - 4 rotas, ložmetēju komanda (6 ložm.), velosipēdistu, sapieru un telefona komandas. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 127. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 127. lpp. | ||
| + | * Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967., 632. lpp. | ||
---- | ---- | ||
* Hew Strachan. European Armies and the Conduct of War. - London, 2005. ISBN 0-415-07863-6 | * Hew Strachan. European Armies and the Conduct of War. - London, 2005. ISBN 0-415-07863-6 | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 9. maijs, plkst. 13.58
Bataljons (an. battalion, fr. bataillon, vc. Bataillon, kr. батальон; no it. battaglia - "vienība"), batālija - taktiska pamatapakšvienība lielākās daļas valstu bruņotajos spēkos, ko veido 3-4 rotas (500-900 vīru). Ietilpst pulkā (3-5 bataljoni veido pulku) vai brigādē. Jaunākajos laikos, līdz ar regulāro armiju, dalījumu bataljonos ieviesa visās ieroču šķirās (artilērijā divizions).
XIV-XV gs. ar jēdzienu bataljons apzīmēja pīķnešu un alebardistu karē (batālija) - 100x100 vīri, kas veidoja "pīķu mežu" (dūmu klāta kaujas lauka apstākļos kompakta vienība labāk pakļāvās komandiera pavēlēm, nekā izstiepta līnijā, kā arī bija manevrētspējīgāka). Taktiskā ziņā XVII gs. batālija tika sadalīta 4 karē, lai mazinātu pretinieka artilērijas uguns apdraudējumu (8 000-10 000 vīru). Bataljona lielums bija mainīgs, atkarībā no laika un vietas, piemēram, XVII gs. pirmajā pusē Zviedrijas karalistes armijā bataljonu veidoja 4 rotas - 600 vīri, Nīderlandes bataljonā bija ap 500 vīru, savukārt Ungārijas karaļa armijas bataljonā pat 1000 vīru.
1. Pasaules kara laikā
- Krievijas impērijas armijā:
- kājnieku bataljons - 4 kājnieku rotas, ložmetēju komanda (8 ložm.), izlūku un sakaru komanda;
- strēlnieku bataljons - 4 rotas, ložmetēju komanda (8 ložm.) un artilērijas divizions.
- latviešu strēlnieku bataljons - 4 rotas, ložmetēju komanda, sakarnieku komanda, jātnieku izlūku-spridzinātāju komanda, kājnieku izlūku komanda, ārrindas komanda (kopā 26 virsnieki, 6 kara ierēdņi, 1246 apakšvirsnieki un strēlnieki, 8 savvaļnieki).
- Vācijas impērijas armijā
- kājnieku bataljons - 4 rotas, ložmetēju komanda (6 ložm.), velosipēdistu, sapieru un telefona komandas.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 127. lpp.
- Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967., 632. lpp.
- Hew Strachan. European Armies and the Conduct of War. - London, 2005. ISBN 0-415-07863-6
- Creveld Martin van. The Art of War: War and Military Thought. - Cassell: London, 2000. ISBN 0-304-35264-0
- Jones Archer. The Art of War in the Western World. - University of Illinois Press, 2000. ISBN 0-252-06966-8
- Georg Ortenburg. Waffe und Waffengebrauch im Zeitalter der Landsknechte. - Bernard & Graefe Verlag: Koblenz, 1984, ISBN 3-7637-5461-X
- Gerhard Papke. Von der Miliz zum Stehenden Heer: Wehrwesen im Absolutismus. // Deutsche Militärgeschichte in sechs Bänden 1648-1939. - Pawlak: München, 1983, ISBN 3-88199-112-3
