Atšķirības starp "Senā Grieķija" versijām

'''Hellāda''' (sengr. ''Ελλάδα'') jeb '''Senā Grieķija''' (''Αρχαία Ελλάδα'') - sengrieķu apdzīvotās teritorijas apzīmējums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē. Pirmie valstiskie veidojumi radās ~II g.tk.p.m.ē. Aptuveni 1200. g.p.m.ē. [[Dorieši|doriešu]] cilšu iebrukuma rezultātā tās tika sagrautas un atjaunojās cilšu-dzimtu sabiedrības struktūra. VIII-VI gs.p.m.ē. Izplatīta [[verdzība]]. Hellādā [[Sinekisms|sinekiski]] sāka veidoties un uzplauka [[polisa]]s, sengrieķi sāka dibināt [[kolonija]]s Dienviditālijā, Dienvidfrancijā, Ziemeļāfrikā, Melnās jūras piekrastē. Līdztekus tam laikam visai sarežģītām sociāli politiskajām struktūrām - vienlaikus dažādās sengrieķu polisās pastāvēja [[tirānija]]s, [[demokrātija]]s, [[oligarhija]]s, [[monarhija]]s, - daudzviet saglabājās arī dzimtas kopienas attiecību paliekas. V-IV gs. mijai raksturīgas polisu savienības un cīņa par hegemoniju, lidz 338. g.p.m.ē. visu Hellādu iekaroja [[Senā Maķedonija]] un iestājās t.s. ''[[Hellēnisms|hellēnisma laikmets]]''. (IV-I gs.p.m.ē.). Pēc Maķedonijas lielvalsts sairšanas Hellādā atsākās karojošo valstu savienību ([[Ahaju savienība]], [[Aitolijas savienība]] u.c.) laiks, līdz II-I gs. p.m.ē. to iekaroja [[Senā Roma]].