Atšķirības starp "Bunds" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bunds''' (no vc. ''Bund'' - "savienība") jeb '''Vispārējā ebreju strādnieku savienība Krievijā, Lietuvā un Polijā''' - [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]] ebreju partija Krievijas impērijā XIX-XX gs. mijā. Izveidojās uz XIX gs. 80. gados radušos pašizglītības pulciņu un ebreju amatnieku un strādnieku savstarpējās palīdzības kasu pamata. Ebreju nacionālā un reliģiskā kopība, kura vienoja savienības biedrus, reizē arī bija priekšnoteikums zināmai Bunda organizāciju norobeþotībai no citu tautību strādnieku sociāldemokrātiskajām organizācijām. [[Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] I kongresā 1898. gadā Bunds iekļāvās KSDSP sastāvā kā autonoma organizācija, kas bija patstāvīga tikai jautājumos, kuri skāra speciāli ebreju pstrādniekus. 1903. gada jūnijā V kongresā Bunds sevi pasludināja par patstāvīgu partiju, kas ar KSDSP bija saistīta tikai kā sabiedrotais. 1903. gada vasarā Bunds pieprasīja KSDSP atzīt to par vienīgo ebreju proletariāta pārstāvi. Kad Bunda prasība tika noraidīta, Bunds izstājās no KSDSP. | + | '''Bunds''' (no vc. ''Bund'' - "savienība") jeb '''Vispārējā ebreju strādnieku savienība Krievijā, Lietuvā un Polijā''' - [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]] ebreju partija Krievijas impērijā XIX-XX gs. mijā. Izveidojās uz XIX gs. 80. gados radušos pašizglītības pulciņu un ebreju amatnieku un strādnieku savstarpējās palīdzības kasu pamata. Ebreju nacionālā un reliģiskā kopība, kura vienoja savienības biedrus, reizē arī bija priekšnoteikums zināmai Bunda organizāciju norobeþotībai no citu tautību strādnieku sociāldemokrātiskajām organizācijām. [[Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] I kongresā 1898. gadā Bunds iekļāvās KSDSP sastāvā kā autonoma organizācija, kas bija patstāvīga tikai jautājumos, kuri skāra speciāli ebreju pstrādniekus. 1903. gada jūnijā V kongresā Bunds sevi pasludināja par patstāvīgu partiju, kas ar KSDSP bija saistīta tikai kā sabiedrotais. 1903. gada vasarā Bunds pieprasīja KSDSP atzīt to par vienīgo ebreju proletariāta pārstāvi. Kad Bunda prasība tika noraidīta, Bunds izstājās no KSDSP. Centrālā komiteja atradās Belostokā. |
Mūsdienu Latvijas teritorijā Bunda aktivitātes pirmo reizi fiksētas 1899. gadā Daugavpilī, kur partija rīkoja bēru demonstrāciju. Bunda IV kongresâ 1901. gadā Daugavpils organizāciju pārstāvēja Izraels Mihels Kaplinskis.18 1901.–1902. gadā Bunda organizācijas izveidojās arī Krāslavā, Rēzeknē un Rīgā. | Mūsdienu Latvijas teritorijā Bunda aktivitātes pirmo reizi fiksētas 1899. gadā Daugavpilī, kur partija rīkoja bēru demonstrāciju. Bunda IV kongresâ 1901. gadā Daugavpils organizāciju pārstāvēja Izraels Mihels Kaplinskis.18 1901.–1902. gadā Bunda organizācijas izveidojās arī Krāslavā, Rēzeknē un Rīgā. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 16. maijs, plkst. 11.08
Bunds (no vc. Bund - "savienība") jeb Vispārējā ebreju strādnieku savienība Krievijā, Lietuvā un Polijā - sociāldemokrātiska ebreju partija Krievijas impērijā XIX-XX gs. mijā. Izveidojās uz XIX gs. 80. gados radušos pašizglītības pulciņu un ebreju amatnieku un strādnieku savstarpējās palīdzības kasu pamata. Ebreju nacionālā un reliģiskā kopība, kura vienoja savienības biedrus, reizē arī bija priekšnoteikums zināmai Bunda organizāciju norobeþotībai no citu tautību strādnieku sociāldemokrātiskajām organizācijām. Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas I kongresā 1898. gadā Bunds iekļāvās KSDSP sastāvā kā autonoma organizācija, kas bija patstāvīga tikai jautājumos, kuri skāra speciāli ebreju pstrādniekus. 1903. gada jūnijā V kongresā Bunds sevi pasludināja par patstāvīgu partiju, kas ar KSDSP bija saistīta tikai kā sabiedrotais. 1903. gada vasarā Bunds pieprasīja KSDSP atzīt to par vienīgo ebreju proletariāta pārstāvi. Kad Bunda prasība tika noraidīta, Bunds izstājās no KSDSP. Centrālā komiteja atradās Belostokā.
Mūsdienu Latvijas teritorijā Bunda aktivitātes pirmo reizi fiksētas 1899. gadā Daugavpilī, kur partija rīkoja bēru demonstrāciju. Bunda IV kongresâ 1901. gadā Daugavpils organizāciju pārstāvēja Izraels Mihels Kaplinskis.18 1901.–1902. gadā Bunda organizācijas izveidojās arī Krāslavā, Rēzeknē un Rīgā.
1921. gadā lielinieku īstenotās represīvās politikas rezultātā likvidēta.
