Atšķirības starp "Gregora kalendārs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Gregora kalendārs''' jeb '''jaunais stils''' - mūsdienās lielākajā daļā pasaules valstu lietotais [[kalendārs]], kuru sāka ieviest Eiropā XVI-XVII gs. mijā. 1582. gadā pāvests Gregors XIII uzdeva precizēt jau novecojušo Jūlija kalendāru, lai novērstu kalendārā gada atpalikšanu no astronomiskā saules gada. Laika skaitīšanu nācās pārest par 10 dienām uz priekšu. | + | '''Gregora kalendārs''' jeb '''jaunais stils''' - mūsdienās lielākajā daļā pasaules valstu lietotais [[kalendārs]], kuru sāka ieviest Eiropā XVI-XVII gs. mijā. 1582. gadā pāvests Gregors XIII uzdeva precizēt jau novecojušo Jūlija kalendāru, lai novērstu kalendārā gada atpalikšanu no astronomiskā saules gada. Laika skaitīšanu nācās pārest par 10 dienām uz priekšu. Lai pieturētos pie astronomiskā gada, ir parastie gadi (365 dienas) un garie gadi (366 dienas). |
| − | [[Livonija|Livonijā]] kalendāra ieviešana izprovocēja t.s. [[Kalendāra nemieri|Kalendāra nemierus]]. Krievijas impērijā [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāru]] turpināja lietot līdz 1918. gadam ([[Pareizticība|Pareizticīgo Baznīca]] to lieto vēl joprojām), attiecīgi, literatūrā norādot kādu datējumu, kas attiecas uz notikumiem Krievijas impērijā, to norāda gan pēc Gregora kalendāra ("p.j.st." - "pēc jaunā stila"), gan pēc Jūlija ("p.v.st." - "pēc vecā stila"). 1919. gadā, laika starpība starp veco stilu un jauno | + | [[Livonija|Livonijā]] kalendāra ieviešana izprovocēja t.s. [[Kalendāra nemieri|Kalendāra nemierus]]. Krievijas impērijā [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāru]] turpināja lietot līdz 1918. gadam ([[Pareizticība|Pareizticīgo Baznīca]] to lieto vēl joprojām), attiecīgi, literatūrā norādot kādu datējumu, kas attiecas uz notikumiem Krievijas impērijā, to norāda gan pēc Gregora kalendāra ("p.j.st." - "pēc jaunā stila"), gan pēc Jūlija ("p.v.st." - "pēc vecā stila"). 1919. gadā, laika starpība starp veco stilu un jauno sasniedza 13 dienas. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 30. jūnijs, plkst. 11.46
Gregora kalendārs jeb jaunais stils - mūsdienās lielākajā daļā pasaules valstu lietotais kalendārs, kuru sāka ieviest Eiropā XVI-XVII gs. mijā. 1582. gadā pāvests Gregors XIII uzdeva precizēt jau novecojušo Jūlija kalendāru, lai novērstu kalendārā gada atpalikšanu no astronomiskā saules gada. Laika skaitīšanu nācās pārest par 10 dienām uz priekšu. Lai pieturētos pie astronomiskā gada, ir parastie gadi (365 dienas) un garie gadi (366 dienas).
Livonijā kalendāra ieviešana izprovocēja t.s. Kalendāra nemierus. Krievijas impērijā Jūlija kalendāru turpināja lietot līdz 1918. gadam (Pareizticīgo Baznīca to lieto vēl joprojām), attiecīgi, literatūrā norādot kādu datējumu, kas attiecas uz notikumiem Krievijas impērijā, to norāda gan pēc Gregora kalendāra ("p.j.st." - "pēc jaunā stila"), gan pēc Jūlija ("p.v.st." - "pēc vecā stila"). 1919. gadā, laika starpība starp veco stilu un jauno sasniedza 13 dienas.
Literatūra par šo tēmu
- Gregora kalendārs. // Lauksaimniecības enciklopēdija. II sēj. - Liesma: Rīga, 1966., 123. lpp.
