Atšķirības starp "Mandāts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Mandāts''' - (lat. ''mandatum'' - "uzdevums") - [[Prētors|prētora]] uzdevums amatpersonai instrukcijas veidā (''mandatus principis'') jautājumos, kas attiecās uz tiesas procesu vai administratīvo pārvaldi. [[Domināts|Domināta laikā]] ''mandātus'' nomainīja imperatora likumi. | + | '''Mandāts''' - (lat. ''mandatum'' - "uzdevums") - atkarībā no konteksta: |
| + | * '''1.''' [[Romiešu tiesības|romiešu tiesībās]] [[Prētors|prētora]] uzdevums amatpersonai instrukcijas veidā (''mandatus principis'') jautājumos, kas attiecās uz tiesas procesu vai administratīvo pārvaldi. [[Domināts|Domināta laikā]] ''mandātus'' nomainīja imperatora likumi. | ||
| + | * '''2.''' Deputātam piešķirtas vēlētāju pilnvaras. Viduslaikos bija zināms t.s. '''imperatīvais mandāts''' (no lat. ''imperativus'' - "pavēlošs"), kas tika izmantots gandrīz visās Eiropas zemēs [[Kārtu pārstāvniecība|kārtu pārstāvju]] sapulcēs. Tas deputātam uzlika par pienākumu balsot vēlētāju noteikto pilnvaru robežās. 1789. gadā Francijā likumdevējas institūcijas deputātus sāka uzskatīt apr visas tautas, nevis atsevišķu apgabalu pārstāvjiem un aizliedza imperatīvo ''mandātu''. Jaunajos laikos [[demokrātija]]s zemēs ieviests t.s.s brīvais ''mandāts'', kas deputātiem neuzliek pienākumus pret saviem vēlētājiem. | ||
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 159. lpp. | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 159., 199. lpp. |
* Būmanis A. Romiešu tiesību chrestomatija. - Rīga, 1935. | * Būmanis A. Romiešu tiesību chrestomatija. - Rīga, 1935. | ||
* Hartmanis. Romiešu tiesību vēsture. - Jelgava, 1935. | * Hartmanis. Romiešu tiesību vēsture. - Jelgava, 1935. | ||
| 29. rindiņa: | 31. rindiņa: | ||
* Иоффе О.С., Мусин В.А. Основы Римского гражданского права. - ЛГУ: Ленинград, 1974 | * Иоффе О.С., Мусин В.А. Основы Римского гражданского права. - ЛГУ: Ленинград, 1974 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://blogi.lu.lv/harijs/tag/romiesu-tiesibas/ Dr.Hist. Tumans H. Antīkā Temīda mūsdienu kontekstā.] | * [http://blogi.lu.lv/harijs/tag/romiesu-tiesibas/ Dr.Hist. Tumans H. Antīkā Temīda mūsdienu kontekstā.] | ||
| 38. rindiņa: | 40. rindiņa: | ||
* [http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/Pravo/pokr/index.php Покровский И. История римского права.] | * [http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/Pravo/pokr/index.php Покровский И. История римского права.] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Likumdošana]] |
| + | [[Kategorija:Dokumenti]] | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 7. oktobris, plkst. 11.33
Mandāts - (lat. mandatum - "uzdevums") - atkarībā no konteksta:
- 1. romiešu tiesībās prētora uzdevums amatpersonai instrukcijas veidā (mandatus principis) jautājumos, kas attiecās uz tiesas procesu vai administratīvo pārvaldi. Domināta laikā mandātus nomainīja imperatora likumi.
- 2. Deputātam piešķirtas vēlētāju pilnvaras. Viduslaikos bija zināms t.s. imperatīvais mandāts (no lat. imperativus - "pavēlošs"), kas tika izmantots gandrīz visās Eiropas zemēs kārtu pārstāvju sapulcēs. Tas deputātam uzlika par pienākumu balsot vēlētāju noteikto pilnvaru robežās. 1789. gadā Francijā likumdevējas institūcijas deputātus sāka uzskatīt apr visas tautas, nevis atsevišķu apgabalu pārstāvjiem un aizliedza imperatīvo mandātu. Jaunajos laikos demokrātijas zemēs ieviests t.s.s brīvais mandāts, kas deputātiem neuzliek pienākumus pret saviem vēlētājiem.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 159., 199. lpp.
- Būmanis A. Romiešu tiesību chrestomatija. - Rīga, 1935.
- Hartmanis. Romiešu tiesību vēsture. - Jelgava, 1935.
- Rāta A. Latīņu valoda juristiem. - Rīga, 1991.
- Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. - (Rīga, 1977.) Zvaigzne ABC: Rīga, 2010. ISBN 978-9934-0-1198-6
- Zemītis G. Ārvalstu valsts un tiesību vēsture. - Turība: Rīga, 2006. - 304 lpp.
- Birziņa L. Romiešu tiesības. - Poligrāfists: Rīga, 1997. - 108 lpp.
- Birziņa Līna. Romiešu tiesību vēsture : mācību līdzeklis - LR NAA: Rīga, 1996. - 86 lpp.
- Bojārs, Juris. Politiskās stratēģijas māksla un demokrātija. -Zvaigzne ABC: Rīga, 2002. - 503 lpp.
- Līsijs (ap 445.-440.-ap 380.g.p.m.ē.). Tiesas runas : izlase. - Zvaigzne: Rīga, 1984. - 157 lpp.
- No romiešu tiesībām līdz Hāgas konvencijām : senatora Augusta Lēbera juridiskie atzinumi (1909-1939) / sast. Dītrihs A.Lēbers (Loeber). - LU: Rīga, 2004. - 520 lpp. ISBN 9984-643-68-9
- Jonston D. Roman Law in Context. - Cambridge University Press, 1999
- Stein P. Roman Law in European History. - Cambridge University Press, 1999
- Watson A. Roman Law & Comparative Law. - University of Georgia Press: Athens/London, 1991
- Wolff H.J. Roman Law. An Historical Introduction. - University of Oklahoma Press, 1951
- Zimmermann R. Roman Law, Contemporary Law, European Law. - Oxford University Press, 2001
- Kaser M. Römisches Privatrecht. - München, 1992
- Система римского права : На правахъ рукописи. - Рига, 1925
- Новицкий И.Б. Римское право. - Москва, 1994
- Бартошек М. Римское право. Понятия, термины, определения. - Юридическая литература: Москва, 1989
- Дождев Д. Римское частное право. Учебник для вузов. - ИНФРА М-НОРМА: Москва, 1997
- Иоффе О.С., Мусин В.А. Основы Римского гражданского права. - ЛГУ: Ленинград, 1974
