Atšķirības starp "Hojningeni-Hīni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Hoyningen-Huene_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Hoyningen-Huene_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni fon '''Hojningeni Hīni''' (vc. ''on Huene oder Hüne, von Huegenen genannt Huene, Baron Hoiningen genannt Hüene, und Baron Huene-Hoyningen, Hoyningen-Huene, Hoyningen genannt Huene'', kr. ''фон Гойнинген-Гюне'') - vācu izcelsmes (no Hīningenas pie Āras Reinzemē - ''Hönningen an der Ahr im Rheinland'') [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Livomnijas atzara aizsācējs ir Johans fon Hoingens (''Johann von Hoynge''), kurš te ieradās XV gs. beigās, kļūstot par [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasali un saņemot lēnī Sesavu. Laika gaitā sadalījās 4 līnijās: Kurzemes, Vidzemes, Sāmsalas un Igaunijas. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Hercogistes laikā daudzi dzimtas vīrieši stājās Lietuvas lielkņazistes militārajā dienestā, un izveidojās t.s. Lietuvas jeb Lehtas līnija (''Baron von Hoyningen genannt Huene auf Lechts''). No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hofmeistars Martins fon Hojningens (''Marten von Hüenegen''); Napoleona karu varonis, Krievijas armijas ģenerālis Jakobs fon Hīne (''Jackob von Hüne'', kr. ''Яков Егорович Гине'', 1769-1813); senators, [[īstenais slepenpadomnieks]] barons Emīls fon Hojningens-Hīne (''Friedrich Alexander Emil (Emil) Baron von Hoyningen-Huene'', kr. ''Эмилий Фёдорович фон Гойнинген-Гюне'', 1841-1917); jurists, Simbirskas civilgubernators, senators un īstenais slepenpadomnieks barons Aleksandrs fon Hojningens-Hīne (''Alexander Baron von Hoyningen-Huene'', kr. ''Александр Федорович фон Гойнинген-Гюне'', 1824-1911). | + | baroni fon '''Hojningeni Hīni''' (vc. ''on Huene oder Hüne, von Huegenen genannt Huene, Baron Hoiningen genannt Hüene, und Baron Huene-Hoyningen, Hoyningen-Huene, Hoyningen genannt Huene'', kr. ''фон Гойнинген-Гюне'') - vācu izcelsmes (no Hīningenas pie Āras Reinzemē - ''Hönningen an der Ahr im Rheinland'') [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Livomnijas atzara aizsācējs ir Johans fon Hoingens (''Johann von Hoynge''), kurš te ieradās XV gs. beigās, kļūstot par [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasali un saņemot lēnī Sesavu. Laika gaitā sadalījās 4 līnijās: Kurzemes, Vidzemes, Sāmsalas un Igaunijas. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Hercogistes laikā daudzi dzimtas vīrieši stājās Lietuvas lielkņazistes militārajā dienestā, un izveidojās t.s. Lietuvas jeb Lehtas līnija (''Baron von Hoyningen genannt Huene auf Lechts''). No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hofmeistars]] Martins fon Hojningens (''Marten von Hüenegen''); Napoleona karu varonis, Krievijas armijas ģenerālis Jakobs fon Hīne (''Jackob von Hüne'', kr. ''Яков Егорович Гине'', 1769-1813); senators, [[īstenais slepenpadomnieks]] barons Emīls fon Hojningens-Hīne (''Friedrich Alexander Emil (Emil) Baron von Hoyningen-Huene'', kr. ''Эмилий Фёдорович фон Гойнинген-Гюне'', 1841-1917); jurists, Simbirskas civilgubernators, senators un īstenais slepenpadomnieks barons Aleksandrs fon Hojningens-Hīne (''Alexander Baron von Hoyningen-Huene'', kr. ''Александр Федорович фон Гойнинген-Гюне'', 1824-1911). |
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 16. oktobris, plkst. 07.03
baroni fon Hojningeni Hīni (vc. on Huene oder Hüne, von Huegenen genannt Huene, Baron Hoiningen genannt Hüene, und Baron Huene-Hoyningen, Hoyningen-Huene, Hoyningen genannt Huene, kr. фон Гойнинген-Гюне) - vācu izcelsmes (no Hīningenas pie Āras Reinzemē - Hönningen an der Ahr im Rheinland) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Livomnijas atzara aizsācējs ir Johans fon Hoingens (Johann von Hoynge), kurš te ieradās XV gs. beigās, kļūstot par Livonijas ordeņa vasali un saņemot lēnī Sesavu. Laika gaitā sadalījās 4 līnijās: Kurzemes, Vidzemes, Sāmsalas un Igaunijas. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Hercogistes laikā daudzi dzimtas vīrieši stājās Lietuvas lielkņazistes militārajā dienestā, un izveidojās t.s. Lietuvas jeb Lehtas līnija (Baron von Hoyningen genannt Huene auf Lechts). No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes un Zemgales hercogistes hofmeistars Martins fon Hojningens (Marten von Hüenegen); Napoleona karu varonis, Krievijas armijas ģenerālis Jakobs fon Hīne (Jackob von Hüne, kr. Яков Егорович Гине, 1769-1813); senators, īstenais slepenpadomnieks barons Emīls fon Hojningens-Hīne (Friedrich Alexander Emil (Emil) Baron von Hoyningen-Huene, kr. Эмилий Фёдорович фон Гойнинген-Гюне, 1841-1917); jurists, Simbirskas civilgubernators, senators un īstenais slepenpadomnieks barons Aleksandrs fon Hojningens-Hīne (Alexander Baron von Hoyningen-Huene, kr. Александр Федорович фон Гойнинген-Гюне, 1824-1911).
