Atšķirības starp "Padomju Latvijas kara flotile" versijām
m |
m |
||
(9 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Padomju Latvijas kara flotile''' - [[LSPR armija]]s jūras spēki 1919. gadā. Izveidota Rīgā laikā no 1919. gada 1. līdz 15. martam | + | '''Padomju Latvijas kara flotile''' - [[LSPR armija]]s jūras spēki 1919. gadā. Izveidota Rīgā laikā no 1919. gada 1. līdz 15. martam. |
− | 1919. gada 22. maijā, pec Rīgas zaudēšanas, Padomju Latvijas kara flotile pilnā sastāvā kapitana R.Bernharda vadībā pārgāja [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] pusē. | + | Par Padomju Latvijas kara flotiles komandieri 1919. gada 11. februārī tika iecelts jūras kapteinis [[Bernhards Reinholds|R.Bernhards]]. 23. februārī tika izveidota Jūrlietu pārvalde (no 04.04. tās priekšnieks K.Ziediņš), kuras uzdevums bija organizēt jūras piekrastes apsardzību (pakļauta [[Padomju Latvijas armijas Revolucionārā kara padome|Revolucionārajai kara padomei]] un LSPR Kara komisariātam). Martā Daugavas un Lielupes akvatorijās sāka patrulēt bruņotie tvaikonīši "Aleksander", "Baltija", "Faktor", "Hurting", "Jānis", "Lielupe", "Nadežda" un "Perriau". Remontā atradās "Benkenhof" un "Katarina". Marta sākumā kuģi izcēla un nodeva remontā kara laikā nogremdēto vācu mīnu traleri „M-68”, ko kara flotilē ieskaitīja ar nosaukumu „Sarkanā Latvija” (vēlāk, LR jūras spēkos - "Virsaitis"). 1919. gada maija sākumā flotilē bija 17 tvaikoņi, 17 kuteri, 10 laivas, 3 liellaivas un 2 pontoni - satalīts 2 grupās. Personālsastāvā 498 karavīri. |
+ | |||
+ | 1919. gada 22. maijā, pec Rīgas zaudēšanas, Padomju Latvijas kara flotile pilnā sastāvā kapitana R.Bernharda vadībā pārgāja [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) pusē. | ||
== == | == == | ||
<center><gallery> | <center><gallery> | ||
− | Attēls: | + | Attēls:Nave_kapitalismam.jpg| |
+ | Attēls:Virsaitis.jpg|„Sarkanā Latvija” | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
23. rindiņa: | 26. rindiņa: | ||
* Кляцкин С.М. На защите Октября. Организация регулярной армии и милиционное строительство в Советской республике. 1917-1920. – Москва, 1965 | * Кляцкин С.М. На защите Октября. Организация регулярной армии и милиционное строительство в Советской республике. 1917-1920. – Москва, 1965 | ||
* Фабрициус Я.Ф., Траванский A.B. Исторические заметки о гражданской войне в Прибалтике (ответ на статью К.Янэля) // Война и революция. 1928. №12 | * Фабрициус Я.Ф., Траванский A.B. Исторические заметки о гражданской войне в Прибалтике (ответ на статью К.Янэля) // Война и революция. 1928. №12 | ||
+ | |||
+ | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
+ | |||
+ | * [http://www.google.com/url?sa=t&rct=j&q=Padomju+Latvijas+armijas+aviācijas+divizions&source=web&cd=28&ved=0CFQQFjAHOBQ&url=http%3A%2F%2Ftypewriter-museum.lv%2Fviking%2Fflote.doc&ei=s4AwUdvGHMaytAaM_oHYBA&usg=AFQjCNEiTZNTR-eE-EhGzaqgZnngMYbhkw&bvm=bv.43148975,d.bGE Meilus K., Ginevičs R., Maišels R. Latvijas kara flote 1918.-1940. (.doc)] | ||
[[Kategorija:Latvijas armija]] | [[Kategorija:Latvijas armija]] | ||
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] |
Pašreizējā versija, 2014. gada 30. decembris, plkst. 12.54
Padomju Latvijas kara flotile - LSPR armijas jūras spēki 1919. gadā. Izveidota Rīgā laikā no 1919. gada 1. līdz 15. martam.
Par Padomju Latvijas kara flotiles komandieri 1919. gada 11. februārī tika iecelts jūras kapteinis R.Bernhards. 23. februārī tika izveidota Jūrlietu pārvalde (no 04.04. tās priekšnieks K.Ziediņš), kuras uzdevums bija organizēt jūras piekrastes apsardzību (pakļauta Revolucionārajai kara padomei un LSPR Kara komisariātam). Martā Daugavas un Lielupes akvatorijās sāka patrulēt bruņotie tvaikonīši "Aleksander", "Baltija", "Faktor", "Hurting", "Jānis", "Lielupe", "Nadežda" un "Perriau". Remontā atradās "Benkenhof" un "Katarina". Marta sākumā kuģi izcēla un nodeva remontā kara laikā nogremdēto vācu mīnu traleri „M-68”, ko kara flotilē ieskaitīja ar nosaukumu „Sarkanā Latvija” (vēlāk, LR jūras spēkos - "Virsaitis"). 1919. gada maija sākumā flotilē bija 17 tvaikoņi, 17 kuteri, 10 laivas, 3 liellaivas un 2 pontoni - satalīts 2 grupās. Personālsastāvā 498 karavīri.
1919. gada 22. maijā, pec Rīgas zaudēšanas, Padomju Latvijas kara flotile pilnā sastāvā kapitana R.Bernharda vadībā pārgāja Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) pusē.
Literatūra par šo tēmu
- Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 379.-380. lpp.
- Bērziņš V. Latviešu strēlnieki - drāma un traģēdija. - LVI apgāds: Rīga, 1995.
- Drīzulis A., Krastiņš J. Cīņa par padomju varu Latvijā. 1917.-1920. - Rīga, 1967.
- Par Padomju Latviju. Cīnītāju atmiņas. 1. sēj. - Rīga, 1958.; 2. sēj. - Rīga, 1959.
- Zīle A. Aust jauna diena. - Rīga, 1958.
- Jēkabsons Ēriks. Kapteinis Reinholds Mārtiņš Bernhards. - Katvijas vēstures institūta žurnāls. 1992., Nr.2., 202.-203. lpp.
- Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
- Социалистическая Советская Республика Латвии 1919 г. и иностранная интервенция. т. 1 - Рига, 1959; т. 2 - Рига, 1960
- Янель К. От Пскова до Виндавы и обратно (1918-1919 гг.). Исторические заметки о гражданской войне в Прибалтике). // Война и революция. 1928, № 2.
- Зиле А.Я. Организация и строительство Армии Советской Латвии в 1919 г. // Уч. записки Латв. гос. университета им П.Стучки. т.61, Рига, 1965
- Кляцкин С.М. На защите Октября. Организация регулярной армии и милиционное строительство в Советской республике. 1917-1920. – Москва, 1965
- Фабрициус Я.Ф., Траванский A.B. Исторические заметки о гражданской войне в Прибалтике (ответ на статью К.Янэля) // Война и революция. 1928. №12