Atšķirības starp "Senā Persija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
46. rindiņa: 46. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:PersiaMap.jpg|260px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:PersiaMap.jpg|260px]]
 
|}
 
|}
−
'''Persija''' - reģions mūsdienu Irānas dienvidos, '''Parsuaša''' (sengr. ''Persida'', mūsdienu ''Farsa''), kuru apdzīvoja [[Persieši|persiešu]] ciltis, kas izveidoja Ahamenīdu Persijas lielvalsti. Vēstures literatūrā ar jēdzienu "Persija" apzīmē Ahamenīdu impēriju (VI-IV gs.p.m.ē.) un Sasanīdu impēriju (III-VII gs.), kā arī Pehlevi dinastijas Persijas valsti XX gs. (mūsdienu Irānu).
+
'''Persija''' - reģions mūsdienu Irānas dienvidos, '''Parsuaša''' (sengr. ''Persida'', mūsdienu ''Farsa''), kuru apdzīvoja [[Persieši|persiešu]] ciltis, kas izveidoja Ahamenīdu Persijas lielvalsti. Vēstures literatūrā ar jēdzienu "Persija" apzīmē Ahamenīdu impēriju (VI-IV gs.p.m.ē.) un Sasanīdu impēriju (III-VII gs.), kā arī Pehlevi dinastijas Persijas valsti XX gs. (mūsdienu Irānu). Senākās cilvēku pēdas attiecas uz vēlo [[Paleolīts|paleolītu]] (''Mustjē perioda'' apmetne pie Behistunas). [[Mezolīts|Mezolīta]] mednieku vācēju apmetņu pēdas atrastas Kaspijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (Gari Namarbanda - X-VI g.tk.p.m.ē.) VII-V g.tk.p.m.ē. pirmo kultūraugu kultivēšana - zemkopības parādīšanās. Eneolīta vietsēdīgo zemkopju un lopkopju apmetnes. Ornamentālā keramika.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 20. novembris, plkst. 11.12

Persija
260px
valstis
Persijā:
  • Protoelamīti (3200.-2700.g.p.m.ē.)
  • Džirofti (3000.-500.g.p.m.ē.)
  • Elamas valsts (2700.-539.g.p.m.ē.)
  • Mannas valsts (1000.-700.g.p.m.ē.)
  • Medijas lielvalsts (728.-550.g.p.m.ē.)
  • Ahamenīdu lielvalsts (648.-330.g.p.m.ē.)
  • Seleikīdu lielvalsts (330.-150.g.p.m.ē.)
  • Aršakīdu lielvalsts (250.g.p.m.ē.-224.g.)
  • Sasanīdu impērija (224.-650.g.)
  • Arābu kari (637.-651.g.)
  • Omeijādu kalifāts (661.-750.g.)
  • Abasīdu kalifāts (750.-1258.g.)
  • Tahirīdu valsts (821.-873.g.)
  • Alavīdu valsts (864.-928.g.)
  • Safarīdu valsts (861.-1003.g.)
  • Samanīdu valsts (875.-999.)
  • Zijarīdu valsts (928.-1043.g.)
  • Buīdu valsts (934.-1055.g.)
  • Gaznevīdu valsts (963.-1187.g.)
  • Seldžuku valsts (1037.-1194.g.)
  • Gurīdu valsts (1149.-1212.g.)
  • Horezmšahu lielvalsts (1077.-1231.g)
  • Juaņ impērija (1256.-1353.g.)
  • Muzafarīdu valsts (1314.-1393.g.)
  • Čobanīdu valsts (1337.-1357.g.)
  • Džalairīdu valsts (1339.-1432.g.)
  • Timurīdu lielvalsts (1370.-1506.g.)
  • Karakojunlu turkmēņu valsts (1407.-1468.g.)
  • Akkojunlu turkmēņu valsts (1378.-1508.g.)
  • Sefevīdu valsts (1501.-1722./1736.g.)
  • Hotaku valsts (1722.-1729.g.)
  • Afšarīdu valsts (1736.-1802.g.)
  • Zendu valsts (1750.-1794.g.)
  • Kadžaru valsts (1781.-1925.g)
  • Pehlevi Persija (1925.-1979.g.)
  • Persijas pagaidu valdība (1979.g.)
  • Irānas Islama Republika (no 1980.g.)
PersiaMap.jpg

Persija - reģions mūsdienu Irānas dienvidos, Parsuaša (sengr. Persida, mūsdienu Farsa), kuru apdzīvoja persiešu ciltis, kas izveidoja Ahamenīdu Persijas lielvalsti. Vēstures literatūrā ar jēdzienu "Persija" apzīmē Ahamenīdu impēriju (VI-IV gs.p.m.ē.) un Sasanīdu impēriju (III-VII gs.), kā arī Pehlevi dinastijas Persijas valsti XX gs. (mūsdienu Irānu). Senākās cilvēku pēdas attiecas uz vēlo paleolītu (Mustjē perioda apmetne pie Behistunas). Mezolīta mednieku vācēju apmetņu pēdas atrastas Kaspijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (Gari Namarbanda - X-VI g.tk.p.m.ē.) VII-V g.tk.p.m.ē. pirmo kultūraugu kultivēšana - zemkopības parādīšanās. Eneolīta vietsēdīgo zemkopju un lopkopju apmetnes. Ornamentālā keramika.

Literatūra

  • Mackenzie David Neil. A Concise Pahalvi Dictionary. / Trans. by Mahshid Mirfakhraie (in Persian) - Institute for Humanities and Cultural Studies: Tehrān, 2005, ISBN 964-426-076-7
  • Daniel Elton. The History of Iran. - Greenwood Press, 2001
  • The Cambridge History of Iran. / Bailey, Harold (ed.) - Cambridge University Press: Cambridge, 1993, ISBN 0-521-45148-5
  • Pierre Briant. From Cyrus to Alexander: A History of the Persian Empire. - Eisenbrauns, 2002, ISBN 978-1-57506-0310
  • Houchang Nahavandi. The Last Shah of Iran - Fatal Countdown of a Great Patriot betrayed by the Free World, a Great Country whose fault was Success. - Aquilion, 2005, ISBN 1-904997-03-1
  • Farrokh Kaveh. Shadows in the Desert: Ancient Persia at War. - Osprey, 2007, ISBN 978-1-84603-108-3
  • Brosius Maria. The Persians. - Routledge, 2006, ISBN 978-0-41532-090-0
  • Пигулевская Н. В., Византия и Иран на рубеже VI и VII вв. - Москва-Ленинград, 1946
  • Пигулевская Н. В., Месопотамия на рубеже V и VI вв. - Москва-Ленинград, 1940
  • Луконин В. Г., Культура Сасанидского Ирана. - Москва, 1969
  • Периханян А. Г., Сасанидский судебник. - Ереван, 1973
  • Фрай Р. Н., Наследие Ирана. [пер. с англ.] - Москва, 1972

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Senā_Persija&oldid=5549"