Paleolīts
Paleolīts – agrais akmens laikmets, aptver laika posmu kur aptuveni no cilvēces kā sugas rašanās (pirms ~3 000 000 g.) līdz laikam pirms 9 000 gadu, un to iedala agrajā, vidējā un vēlajā paleolītā. Latvijas teritorijā paleolīts aptver laikposmu 13000-9000 gadi p. m. ē.
Agrais paleolīts aptver Pirmsašelas, Šelas un Ašelas kultūras. Šajā periodā dzīvoja arhantropi (Oldovajas cilvēks, pitekantrops, sinantrops, Heidelbergas cilvēks), kas apmetās galvenokārt silta klimata joslās: Āfrikā, Dienvidāzijā, Dienvideiropā. Saimniecības pamatā bija kolektīvās medības un augu vākšana, mitinās slieteņos.
Vidējais paleolīts (pirms 125000-35000 g.) atbilst Mustjē kultūrai (Virmas apledojuma sākums). Šajā periodā dzīvoja paleoantropi (Neandertāles cilvēks), kas mājoja alās un zem klinšu nokarēm, pazina uguni.
Vēlais paleolīts (pirms 35000-10000 g.p.m.ē.), kad cilvēce izplatās arī vēsākos platuma grādos, piemēram, arī Sibīrijā, Amerikā, Austrālijā. Šajā laikā veidojas mūsdienu cilvēka tips, neoantrops jeb Kromaņjonas cilvēks. Jau lietoja krama kasīkļus, smaiļus, griežņus, bultas ar sīku retušu, kaula un raga rīkus, šaujamo loku. Attīstīta medniecība. Pirmie mākslas darbi. Dzīvoja alās, zemnīcās, slietņos ar pavardiem. Eiropā to periodizē Oriņakas kultūras, Solitrē kultūras, Madlēnas kultūras, Hamburgas kultūras, Ārensburgas kultūras fāzēs.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdiju redakcija: Rīga, 1981, 116. lpp.
