Atšķirības starp "Landtāgs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(21 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Landtāgs''' (vāc. ''Landtag'' no ''die Land'' – "zeme", ''der Tag'' – "diena") -atkarībā no konteksta:
+
'''Landtāgs''' (vc. ''Landtag'' no ''die Land'' – "zeme", ''der Tag'' – "[sapulces] diena"; kr. ''ландтаг'') - kopš XIII gs. [[Sizerens|sizerena]] un tā [[Vasalis|vasaļu]] sapulce, vēlāk [[kārtu pārstāvniecība]]s un zemes kungu sapulce XIV-XVII gs. vācu zemēs. XVI-XVIII gs. augstāko [[Kārta|kārtu]] pašpārvaldes iestāde un tiesu institūcija vairākās vācu zemēs. Kopš XIX gs. vidus [[province]]s (zemes) likumdošanas sapulce un pārstāvniecības institūcija Vācijā un Austrijā.  
* '''1.''' [[Muižniecība|muižnieku]] [[kārta]]s augstākā tiesa [[Livonija]]s zemēs. Apelācijas kārtībā izskatīja zemāko tiesu spriedumus un kā pirmā instance iztiesāja svarīgākos muižnieku strīdus.
 
* '''2.''' Zemes kungu, vasaļu, pilsētu pārstāvju sapulce viduslaikos vācu zemēs, kurā tika apspriesti aktuāli zemju savstarpējie ("iekšpolitiski") un kopīgi "ārpolitiski" jautājumi, izšķirti savstarpējie strīdi u.c. [[Livonija]]s zemēs kopš XIII gs. vienas zemes [[Sizerens|sizerena]] un tā [[Vasalis|vasaļu]] sapulce. Kopš XV gs. pirmās puses Livonijas zemju pārstāvju diezgan regulāra kopsapulce - [[Livonijas landtāgs]], - [[bruņniecība]]s vai pilsētu savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī kopīgas ārpolitikas īstenošanai.<ref>Tas kalpoja par iemeslu XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviestajam apzīmējumam "Livonijas konfederācija" - ko nu jau vairs nelieto kā aplamu, jo šai savienībai nepiemita [[konfederācija]]s pazīmes.</ref> Kopš 1562.g. Livonijā atsevišķi [[Vidzemes landtāgs]] un [[Kurzemes landtāgs]]. Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijai 1710. gadā ''landtāgs'' turpināja pastāvēt kā kārtu sapulce ar vietēja rakstura likumdošanas tiesībām, taču tā lēmumi stājās spēkā tikai pēc imperatora akcepta.. XIX gs. [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] ''landtāgi'' tika likvidēti.
 
  
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
+
Skat. arī [[Prūsijas karalistes Landtāgs]], [[Livonijas landtāgs]], [[Vidzemes landtāgs]], [[Kurzemes landtāgs]], [[Pārdaugavas hercogistes landtāgs]], [[Piltenes landtāgs]], [[recess]]
  
{{atsauces}}
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102., 137.-138., 144. lpp.
 +
----
 +
* Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241
 +
* Ständische Vertretungen in Europa im 17. und 18. Jahrhundert. / Dietrich Gehard (Hrsg.) - Göttingen, 1974
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 
 +
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/008.htm Klišāns V. Livonija XIII-XVI gs.]
 +
----
 +
* [http://edok.ahb.niedersachsen.de/01/496640143.pdf Vortrag von Prof. Dr. Ernst Schubert - Institut für Historische Landesforschung der Georg-Universität Göttingen (.pdf)]
 +
* [http://mdz.bib-bvb.de/digbib/bayern/byl/koll1995 Der Bayerische Landtag vom Spätmittelalter bis zur Gegenwart Probleme und Desiderate historischer Forschung. - Kolloquium, München, 1995]
 +
----
 +
* [http://bse.sci-lib.com/article068616.html Значение слова "Ландтаг" в Большой Советской Энциклопедии]
 +
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ger_rus/222094/ландтаг Ландтаг - Словари и энциклопедии на Академике]
 +
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/133684/Ландтаг Ландтаг  в Германии - Словари и энциклопедии на Академике]
  
 
[[Kategorija:Tiesu institūcijas]]
 
[[Kategorija:Tiesu institūcijas]]
 +
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]]
 +
[[Kategorija:Pašpārvaldes institūcijas]]

Pašreizējā versija, 2015. gada 21. aprīlis, plkst. 14.40

Landtāgs (vc. Landtag no die Land – "zeme", der Tag – "[sapulces] diena"; kr. ландтаг) - kopš XIII gs. sizerena un tā vasaļu sapulce, vēlāk kārtu pārstāvniecības un zemes kungu sapulce XIV-XVII gs. vācu zemēs. XVI-XVIII gs. augstāko kārtu pašpārvaldes iestāde un tiesu institūcija vairākās vācu zemēs. Kopš XIX gs. vidus provinces (zemes) likumdošanas sapulce un pārstāvniecības institūcija Vācijā un Austrijā.

Skat. arī Prūsijas karalistes Landtāgs, Livonijas landtāgs, Vidzemes landtāgs, Kurzemes landtāgs, Pārdaugavas hercogistes landtāgs, Piltenes landtāgs, recess

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102., 137.-138., 144. lpp.

  • Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241
  • Ständische Vertretungen in Europa im 17. und 18. Jahrhundert. / Dietrich Gehard (Hrsg.) - Göttingen, 1974

Resursi internetā par šo tēmu