Atšķirības starp "Landtāgs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(8 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Landtāgs''' (vāc. ''Landtag'' no ''die Land'' – "zeme", ''der Tag'' – "diena"; kr. ''ландтаг'') - abu valdošo [[Kārta|kārtu]] ([[bruņniecība]]s un [[garīdzniecība]]s) vēlētu pārstāvju sapulce, pārstāvniecības institūcija. Atkarībā no konteksta:
+
'''Landtāgs''' (vc. ''Landtag'' no ''die Land'' – "zeme", ''der Tag'' – "[sapulces] diena"; kr. ''ландтаг'') - kopš XIII gs. [[Sizerens|sizerena]] un tā [[Vasalis|vasaļu]] sapulce, vēlāk [[kārtu pārstāvniecība]]s un zemes kungu sapulce XIV-XVII gs. vācu zemēs. XVI-XVIII gs. augstāko [[Kārta|kārtu]] pašpārvaldes iestāde un tiesu institūcija vairākās vācu zemēs. Kopš XIX gs. vidus [[province]]s (zemes) likumdošanas sapulce un pārstāvniecības institūcija Vācijā un Austrijā.  
−
* '''1.''' Kopš XIII gs. [[Sizerens|sizerena]] un tā [[Vasalis|vasaļu]] sapulce, vēlāk augstākā [[kārtu pārstāvniecība]]s sapulce viduslaikos vācu zemēs.  
 
−
* '''2.''' Augstākā pašpārvaldes iestāde vairākās vācu zemēs vai pilsētās XVI-XVIII gs. Jaunākajos laikos [[province]]s likumdošanas sapulce, [[parlaments]].
 
−
* '''3.''' [[Livonija|Livonijā]] kopš XV gs. pirmās puses Livonijas zemju (valstu un lielāko pilsētu) pārstāvju diezgan regulāra kopsapulce - [[Livonijas landtāgs]], - savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī dažkārt kopīgas ārpolitikas īstenošanai. Kopš 1562. g. Livonijā atsevišķi [[Vidzemes landtāgs]] un [[Kurzemes landtāgs]]. Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijai 1710. gadā ''landtāgs'' turpināja pastāvēt kā kārtu sapulce ar vietēja rakstura likumdošanas tiesībām, taču tā lēmumi stājās spēkā tikai pēc imperatora akcepta. XIX gs. [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] ''landtāgi'' tika likvidēti.
 
  
−
== Literatūra par šo tēmu ==
+
Skat. arī [[Prūsijas karalistes Landtāgs]], [[Livonijas landtāgs]], [[Vidzemes landtāgs]], [[Kurzemes landtāgs]], [[Pārdaugavas hercogistes landtāgs]], [[Piltenes landtāgs]], [[recess]]
  
−
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102., 137.-138. lpp.
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
 
 +
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102., 137.-138., 144. lpp.
 
----
 
----
 
* Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241
 
* Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241
 
* Ständische Vertretungen in Europa im 17. und 18. Jahrhundert. / Dietrich Gehard (Hrsg.) - Göttingen, 1974
 
* Ständische Vertretungen in Europa im 17. und 18. Jahrhundert. / Dietrich Gehard (Hrsg.) - Göttingen, 1974
  
−
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/008.htm Klišāns V. Livonija XIII-XVI gs.]
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/008.htm Klišāns V. Livonija XIII-XVI gs.]
24. rindiņa: 23. rindiņa:
 
[[Kategorija:Tiesu institūcijas]]
 
[[Kategorija:Tiesu institūcijas]]
 
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]]
 
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]]
 +
[[Kategorija:Pašpārvaldes institūcijas]]

Pašreizējā versija, 2015. gada 21. aprīlis, plkst. 14.40

Landtāgs (vc. Landtag no die Land – "zeme", der Tag – "[sapulces] diena"; kr. ландтаг) - kopš XIII gs. sizerena un tā vasaļu sapulce, vēlāk kārtu pārstāvniecības un zemes kungu sapulce XIV-XVII gs. vācu zemēs. XVI-XVIII gs. augstāko kārtu pašpārvaldes iestāde un tiesu institūcija vairākās vācu zemēs. Kopš XIX gs. vidus provinces (zemes) likumdošanas sapulce un pārstāvniecības institūcija Vācijā un Austrijā.

Skat. arī Prūsijas karalistes Landtāgs, Livonijas landtāgs, Vidzemes landtāgs, Kurzemes landtāgs, Pārdaugavas hercogistes landtāgs, Piltenes landtāgs, recess

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102., 137.-138., 144. lpp.
  • Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241
  • Ständische Vertretungen in Europa im 17. und 18. Jahrhundert. / Dietrich Gehard (Hrsg.) - Göttingen, 1974

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Landtāgs&oldid=56454"